Zaķusalas elektromagnētiskais lauks – mīti un patiesība

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LVRTVC

Ikviens, kurš fizikas stundās ieklausījās skolotāja teiktajā par to, kas liek kompasa adatai rādīt ziemeļus vai gājputniem lidot noteiktā virzienā, saprot, ka ik mirkli atrodamies dabiskā magnētiskā lauka ietekmē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un visdažādāko civilizācijas labumu aizvien pieaugošo skaitu mūsu ikdienā, pat neizejot no mājas, ik mirkli atrodamies arī cilvēku radītā elektromagnētiskā lauka (EML) – datora, televīzijas un radio aparāta – ietekmē. Lai noskaidrotu, kāda ir EML intensitāte ikdienā daudzu cilvēku apmeklētās publiskās vietās, VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» eksperti (LVRTC) devās veikt EML mērījumus dažādās Rīgas vietās.

To, kas atrodas mūsu privātajā dzīves telpā, varam noteikt paši, izvēloties lietot vai nelietot datoru, viedtālruni, mikroviļņu krāsni vai citas elektroierīces. Taču mūsdienās ir pat grūti nosaukt visus EML avotus, ar kuriem varam sastapties, atrodoties publiskās vietās, piemēram, dodoties uz tirgu, šķērsojot Stacijas laukumu vai gaidot kādu pie Laimas pulksteņa.

Tie būs gan tālruņi garāmgājēju kabatās, radio, televīzija, gan radari, bezvadu sakaru iekārtas un sistēmas. Ja, piemēram, par tālruņiem savā vai garāmgājēja kabatā visbiežāk pat neiedomājamies, jo esam pieraduši baudīt šo civilizācijas labumu, tad nereti vēl arvien dzirdam minējumus vai pat bažas par acīm pamanāmāko EML avotu – pilsētvidē esošo sakaru torņu un uz mājām izvietoto raidošo iekārtu ietekmi uz apkārtējās vides kvalitāti.

Lai noskaidrotu, kāda ir EML intensitāte ikdienā daudzu cilvēku apmeklētās publiskās vietās, kā arī kādu EML rada apdzīvotās vietās esošie torņi un ēkas, kurās izvietotas raidošās iekārtas un antenas, LVRTC devās veikt EML mērījumus dažādās Rīgas vietās. Centra pārziņā ir Latvijas augstākie torņi, tostarp TV tornis Zaķusalā, kur speciālisti veica EML mērījumus trīs publiski plaši apmeklētās vietās, kā arī Zaķusalas televīzijas tornim pieguļošajā teritorijā un torņa publiski pieejamajās telpās – gan vestibilā pie biļešu kases, gan apmeklētāju iecienītajā skatu laukumā 97 metru augstumā.

Sākot mērījumus, LVRTC speciāliste Daina Ludviga skaidro, ka,

pat stāvot pļavas vidū, mērierīces uzrādīs elektromagnētiskā lauka intensitāti, ko radīs dabīgie EML avoti.

Pilsētvidē to papildina cilvēku radītie un izmantotie EML avoti.

«Tā kā katru dienu ikviens no mums atrodas noteiktā elektromagnētiskā lauka ietekmē – skatoties televīziju, strādājot pie datora, atbildot uz telefona zvanu, – izšķirošais faktors ir tā intensitāte,» uzsver Ludviga.

Mērot EML intensitāti vecpilsētā, rīdzinieku iemīļotajā tikšanās vietā pie Laimas pulksteņa, mērierīce uzrāda, ka EML intensitāte ir 1,4% no iedzīvotājiem pieļaujamās normas 100 kHz - 3 GHz frekvenču diapazonā.

Foto: Publicitātes foto

Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns profesors Guntars Balodis skaidro, ka iedzīvotājiem pieļaujamo normu Latvijā nosaka, vadoties pēc Eiropas Padomes un Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu noteiktajām rekomendācijām un vadlīnijām, pieņemot, ka publiskajā telpā EML ietekmē var atrasties visdažādākā vecuma cilvēki, visdažādākajā - gan labā, gan neapmierinošā veselības stāvoklī.

Tāpēc normas robežvērtība tiek noteikta tā, lai bērni un sirmgalvji, slimie un veselie varētu justies vienlīdz droši.

Profesors esot novērojis, ka publiskās vietās EML intensitāte ir aptuveni 10% no pieļaujamās normas. «Pie šādiem rādītājiem runāt par kaitīgumu nav nekāda pamata, gluži pretēji – ja cilvēks ir pieradis atrasties dabīgo EML avotu ietekmē, nonākot vidē, kur nav nekāda EML, cilvēks jutīsies slikti,» norāda Balodis.

Arī Stacijas laukumā EML intensitāte sasniedza tikai 4,6% no pieļaujamās normas.

Savukārt Āgenskalna tirgus rajonā mērierīce uzrādīja gandrīz 12% no pieļaujamās normas.
Foto: Publicitātes foto

Vaicājot, vai tuvumā esošais Āgenskalna televīzijas tornis ietekmē EML rādītājus, Ludviga uzsver, ka cilvēkiem var rasties iespaids – jo izmēros iespaidīgāks ir objekts, jo lielāka arī EML intensitāte, taču, lai to apgalvotu, būtu nepieciešama informācija par to, kādas raidierīces šajā tornī izvietotas. Vēsturisko Āgenskalna televīzijas torni neapsaimnieko LVRTC, un bez šiem datiem nav iespējams pateikt to, cik ļoti šo rādījumu ietekmē tornī esošās iekārtas vai arī kādi citi vides faktori.

Balodis skaidro, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šajā tornī ir izvietoti FM diapazona radītāji. «Iespējams, šis raidītājs kopā ar citiem vides faktoriem rada šeit konstatēto mērījumu. Taču gribu uzsvērt, ka tā ir tikai desmitā daļa no pieļaujamās normas,» norāda Balodis.

Katru gadu Ludviga pārbauda LVRTC saimniecībā esošos 32 torņus un mastus visā Latvijā, kā arī LVRTC darbinieku darba vietas, lai pārliecinātos, ka EML intensitāte nepārsniedz rekomendēto normu. Tāpat nereti arī pēc citu iestāžu lūguma speciāliste ir veikusi EML intensitātes mērījumus apdzīvotās vietās un iestādēs, kuru teritorijā ir izvietotas raidošās iekārtas un uztverošās antenas.

«Līdz ar straujo tehnoloģisko progresu, ko pēdējo gadu laikā nozare ir piedzīvojusi, veicot mērījumus torņu apkaimē, man nav izdevies fiksēt situāciju, kurā uz zemes EML intensitāte cilvēka auguma augstumā būtu sasniegusi pieļaujamo normu,» norāda Ludviga.

Foto: LVRTVC

Apstaigājot plašo Eiropas Savienības augstākajam TV tornim pieguļošo teritoriju Zaķusalā, mērierīce dažādās vietās uzrāda, ka EML intensitāte ir tikai 0,5% līdz 3,5% robežās no iedzīvotājiem pieļaujamās normas. Ienākot TV torņa vestibilā, mērierīce rāda 0,7% no pieļaujamās normas, bet, paceļoties gandrīz 100 metru augstumā uz TV torņa skatu laukumu, mērierīce rāda 0,5 – 1,4% no pieļaujamās normas.

Speciāliste stāsta, ka, gatavojoties iecerētajai torņa rekonstrukcijai, uzņēmuma darbinieki ir vairākkārt veikuši EML intensitātes mērījumus gan tuvā, gan tālākā torņa apkaimē, secinot, ka

Zaķusalā, tāpat kā citu LVRTC torņu apkaimē Rīgā un Latvijā, EML ne tuvu nesasniedz līmeni, kurā būtu pamats runāt par kaitīgumu videi vai veselībai.

Ludviga uzsver, ka tiem uzņēmuma darbiniekiem, kuriem ikdienas pienākumi paredz regulāru kāpšanu torņos, lai uzstādītu vai demontētu iekārtas un veiktu remontdarbus, kabatā ir īpaša neliela mērierīce – indikators, kas signalizē par EML intensitātes palielināšanos.

Lai pārbaudītu to, kā darbojas šī nelielā mērierīce, ieslēdzam to brīdī, kad mobilais telefons uztver signālu. Atskan signāls, kas liecina, ka sasniegti 12% no pieļaujamās normas. Te gan taisnības labad ir jāuzsver, ka iepriekš pieminētās EP vadlīnijas paredz nedaudz citādākas normas EML ietekmē strādājošiem.

LVRTC Infrastruktūras uzturēšanas departamenta direktors Māris Rutkis stāsta, ka mītam par torņu un antenu kaitīgo ietekmi ir sena vēsture.

Padomju laikos šāds mīts, iespējams, pat ir bijis nepieciešams, lai turētu cilvēkus pa gabalu no šādiem un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem.

Tāpat jāpatur prātā, ka torņos tiek veikti dažādi remontdarbi, iekārtu uzstādīšana, torņa krāsošana, tāpēc saskaņā ar normatīviem aktiem par bīstamu teritoriju tiek saukta torņa apkārtne tādā rādiusā no torņa, kas ir vienāds ar 1/3 daļu no torņa augstuma.

Vārds «bīstams», lai kādā kontekstā tas tiek lietots, labi iegulst cilvēku apziņā, turklāt mīl apaugt ar mītiem un pieņēmumiem.

Tomēr nenoliedzami, gadiem ejot, arī tehnoloģijas ir piedzīvojušas būtisku progresu – iekārtas kļuvušas kompaktākas un arī lietotājam un apkārtējiem draudzīgākas. Tam piemērs ir arī Zaķusalas tornis, kura raidītāju zālē savulaik bija izvietoti četri raidītāji un katrs no tiem izmēra ziņā bija pielīdzināms tramvaja vagonam. «Pārejot uz ciparu televīzijas tehnoloģiju, lielos raidītājus ir aizstājis viens kompakts raidītājs. Arī antenas ir paceltas augstāk, tāpēc, atrodoties tornī, pat raidītāju zālē EML mērierīce mums uzrāda zemu EML intensitātes rādījumu,» norāda Rutkis.

Arī LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta uzsver, ka pašlaik tūristiem piedāvātās atpūtas iespējas Zaķusalas TV tornī ietver tikai pacelšanos uz torņa skatu laukumu gandrīz 100 m augstumā un stāstījumu par torņa vēsturi.

«Apmeklētājiem tornis patīk, un ik dienu torņa gide dzird priekšlikumus par to, kādas vēl atpūtas un izklaides iespējas viņi gribētu baudīt Zaķusalā. Redzot, kā notiek tūrisma un rekreācijas attīstība citos pasaules TV torņos, ir skaidrs, ka, piedzīvojot rekonstrukciju, kas paplašinātu apmeklētājiem pieejamo pakalpojumu klāstu Zaķusalas TV tornī un tā teritorijā, arī Rīgas TV tornis būs ne tikai nozīmīgākais apraides infrastruktūras objekts un simbols pilsētas siluetā, bet vieta, kur satiksies tehnoloģiju inovācijas, pilsētnieki, pilsētas un valsts viesi,» skaidro Bokta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu