Zvērinātiem revidentiem, kuri vērtē pašvaldību darbību, darba prasības varētu noteikt Valsts kase, savukārt grāmatvežiem vajadzētu noteikt konkrētākas prasības par nepieciešamajām prasmēm, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja Valsts kontroles (VK) vadības pārstāvji.
Saistībā ar VK darbību un secinājumiem komisijas sēdē informāciju sniedza valsts kontroliere Elita Krūmiņa un VK Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis.
Ņemot vērā, ka zvērināti revidenti nav konstatējuši «melnās kases» pašvaldībās, kuras atrada VK, rodas jautājums par revidentu darba kvalitāti. Iespējamais risinājums būtu, ka līgumu ar zvērinātiem revidentiem slēgtu nevis pašvaldība, bet, piemēram, Valsts kase. Neitrālāka institūcija varētu revidentiem izvirzīt konkrētas prasības, lai nesanāktu tā, ka tas, kas maksā, pasūta revīzijas saturu, tika norādīts komisijas sēdē.
Ērglis sacīja, ka nepieciešams noteikt kritērijus grāmatvežu prasmēm, jo pašlaik ir situācija, kad
daļā no pašvaldībām grāmatveži nesaprot, par ko runā VK, un kontrolieriem ir jārāda priekšā, kā veikt nepieciešamos darbus.
Kā ziņots, veicot revīziju sešās pašvaldībās, VK piecās no tām atklāja «melno kasi», kur netiek dokumentēta naudas plūsma, oktobrī žurnālistus informēja Ērglis.
