Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atbalsta pašlaik piedāvāto ebreju īpašumu restitūciju, lai arī viņas pārstāvētā partija «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ir paudusi pretēju viedokli.
Mūrniece: būs jādomā par īpašumu atdošanu arī citām organizācijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mūrniece šorīt LNT skaidroja, ka situācija ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā ir būtiski mainījusies, jo pirmajā piedāvājumā pirms daudziem gadiem runa bija par aptuveni simts īpašumu atdošanu un aptuveni 30 miljonu latu kompensācijas izmaksu, savukārt pašlaik varot runāt «par simbolisku žestu».
Politiķes vērtējumā, Saeimai ir jāveic šis «simboliskais žests», lai noņemtu Latvijas un ASV starpā neatrisinātos jautājumus un varētu strādāt pie svarīgākiem jautājumiem, piemēram, par Latvijas valsts drošību.
Viedokļi šajā jautājumā ir dažādi, jo absolūtā taisnība nav kādā vienā pusē, sacīja Mūrniece, kura domā, ka Saeima tomēr visai ātri nobalsos par jautājuma atrisināšanu.
Mūrniece uzsvēra, ka ebreju restitūcijas jautājums atver arī plašāku diskusiju par zaudēto īpašumu kompensāciju. «Ja diskusiju esam atvēruši, tad mūsu pienākums ir to turpināt,» sacīja Mūrniece un informēja, ka Saeimā par iespēju atgūt savus īpašumus ir interesējies Latvijas Sarkanais krusts un Latvijas Ārstu biedrība, bet iespējami arī citi pieteikumi.
Kā ziņots, Saeima 29.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Likumprojektos rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei - par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
Tāpat komisijām būs jāvērtē likumprojekts, kurā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.
Piecus no minētajiem likumprojektiem Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Solvita Āboltiņa (V) un Lolita Čigāne (V). Vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).