«Stop Fake» žurnālists: Krievijas propagandai grūtāk pretoties nekā padomju

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Konfliktam Ukrainas austrumos attīstoties, Krievijas propaganda izmanto arvien jaunus tēlus un paņēmienus. Turklāt, ja salīdzina šī brīža Krievijas un savulaik Padomju Savienības īstenoto propagandu, tad Krievijas propagandai pretoties ir grūtāk. Tā uzskata «StopFake.org» projekta autors, Ukrainas žurnālists Jevhens Fedčenko, kuru šonedēļ intervēja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

«StopFake.org» projekts ir interneta vietne, kur brīvprātīgie (Ukrainas žurnālisti, studenti un pasniedzēji) pārbauda Krievijas mediju ziņas un atmasko faktu sagrozīšanu, spekulēšanu un vienkārši melus. Tās veidotājs Jevhens Fedčenko LTV raidījumam «De facto» atklāj, ka parādās arvien jauni vēstījumi, kurus izmanto Krievijas propaganda.

«Jaunākais propagandas vēstījums - visi notikumi Ukrainā ir tikai aizsegs NATO un ASV uzbrukumam Krievijai.

Ir daudz viltojumu, kuri it kā pierāda, ka Ukraina nav neatkarīgs subjekts, bet gan lauks ārējo spēku darbībām. Kas savukārt grib destabilizēt Krieviju un nolikt to uz ceļiem. Teiksim, bildes ar ASV karavīriem Kosovā uzdotas par fotogrāfijām no Ukrainas.»

Propaganda piemērota katrai sabiedrības grupai un dažādām auditorijām

Žurnālists skaidro, ka Krievijas propagandu apkarot ir daudz grūtāk nekā savulaik padomju: «Tā bija viendabīga un vienvirziena, balstījās uz ideoloģiju. Ja dzīvojāt Lielbritānijā un nebijāt komunists, nelasījāt avīzi «Morning Star» - padomju propaganda jūs nesasniedza.

Krievijas propagandai nav ideoloģijas, tā ir ļoti dažāda, pieskaņota katrai auditorijai un balstīta uz katras sabiedrības grupas rūpīgu izpēti. Tās veidotāji atrod konkrētās sabiedrības vājās vietas un ar tām strādā.

Ja problemātiska ir ekonomiskā situācija, tad runā par ekonomiku, ja politiskā - par politiku.»

Sarunā ar žurnālistiem Fedčenko skaidro, ka Ukrainas konflikta sākumā dauzos medijos parādījās bildes no dažādiem pasaules konflikta reģioniem un tās uzdeva par notiekošo Ukrainā.

«Piemēram, 25 gadus veca bilde no Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa un paraksts, ka tas ir no kaujām Doņeckā, kaut gan tur vēl nekādas karadarbības nebija.

Vai Doņeckas reklāmas plakāts, kuram ar fotošopu piezīmēja dūmus un liesmas, it kā pilsētai uzbruktu. Daudz kadru ar nogalinātiem bērniem no Sīrijas, Irākas, bijušās Dienvidslāvijas, tie ir ļoti emocionāli spilgti, labi ietekmē auditoriju.»

Viltojumi nav nejaušība, bet rūpīga stratēģija

Fedčenko piebilst, ka faktu viltojumi nekad nav nejaušība, tie saskan ar Krievijas politiskajiem mērķiem vai valsts amatpersonu publiski pausto. «Krievijas propagandai attiecībā uz Ukrainu ir vairāki atslēgas vēstījumi. Pirmais, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, kas kuru katru brīdi sabruks, otrs – Ukrainas ekonomika ir ļoti zemā līmenī.

Vēl viens – Kijevā valda fašisti, tā sauktā hunta, un vajā citādi domājošos, krieviski runājošos un vispār visus pēc kārtas. Tās fotogrāfijas, par kurām runāju, perfekti pieskaņotas vēstījumam par huntu, kura sākusi karu pati pret savu tautu.

Turklāt tās arī kurina naidu un provocē uz karadarbību. Iedzīvotājiem melo, ka jau notiek karš, tiem ir sajūta, ka ir jāreaģē, jāiestājas separātistu grupējumos un jāaizstāv sava ģimene, bērni. Viens no piemēriem ir telekanāla «Rossija» tiešraide no Ukrainas.

Žurnālists, atsaucoties uz kāda drauga kaimiņa vārdiem, paziņo, ka Ukrainas karavīri veic etnisko tīrīšanu. Tas izskan tieši dienā, kad Krievija ir sasaukusi ANO Drošības padomi, lai spriestu par etniskām tīrīšanām, ko veic Ukrainas armija. Būtībā žurnālisti kļūst par Krievijas ārpolitikas ruporu.»
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu