Ja tiks panākta vienošanās par miera uzturēšanas spēku ievešanu Donbasā, tiem nevajadzētu būt pārstāvjiem ne no Krievijas, ne no NATO dalībvalstīm, intervijā Latvijas Radio teica Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Par miera uzturētāju sūtīšanu būšot jādomā ļoti nopietni, ja tuvākajā laikā izveidosies tam piemēroti apstākļi.
Atklāts esot jautājums, no kādām valstīm šie miera uzturētāji būs, teica Rinkēvičš. Viņš nespējot iedomāties, ka tie varētu būt no Krievijas. Savukārt Krievijai varētu būt iebildumi pret NATO dalībvalstu miera uzturētājiem.
Rinkēvičs norādīja, ka
prasība par miera uzturētāju ievešanu ir pamatota, taču tai jābūt ar starptautiskas organizācijas mandātu
un jābūt nosacījumu kopumam, lai miera uzturētājus ievestu.
Kā ziņots, Ukrainas pārstāvniecība ANO sākusi konsultācijas par starptautiskas miera uzturēšanas misijas iesaistīšanu konflikta zonā Donbasā, ceturtdien paziņoja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs.
«Ir lēmums. No paša rīta mēs sākām konsultācijas šeit, ANO Sekretariātā, un ar mūsu partneriem par taktikas izstrādi, kā izpildīt šo lēmumu,» sacīja Sergejevs.
Runājot par ANO dalībvalstu noskaņojumu, Sergejevs norādīja, ka kopumā visi saprot Ukrainas nostāju. «Visi saprot, ka Minskas vienošanās ir apdraudētas sakarā ar to
nepildīšanu gan no Krievijas, gan tos parakstījušo no Luhanskas un Doņeckas puses.
Tāpēc, lai glābtu visu Minskas procesu un palīdzētu ieviest šīs vienošanas, vajadzīgi daudzpusēji pūliņi. Tādi pūliņi var būt starptautiskie kolektīvie miera uzturēšanas spēki,» paziņoja Sergejevs.
Kā ziņots, Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome trešdien pieņēma lēmumu vērsties pie ANO un ES ar lūgumu nosūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus.
«Ļoti svarīgs jautājums, kas tika izskatīts un attiecīgi pieņemts, bija vēršanās ANO un pie Eiropas Savienības par miera un drošības uzturēšanas operācijas izvēršanu Ukrainas teritorijā. Runa ir par to, lai Ārlietu ministrija sagatavotu šādu lūgumu, mēs ceram, ka arī Augstākā rada atbalstīs šo lēmumu,» pēc padomes sēdes paziņoja tās sekretārs Oleksandrs Turčinovs.
Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts saistībā ar nemitīgajiem miera vienošanās pārkāpumiem no Krievijas un tās kontrolēto nelikumīgo bruņotu grupējumu Donbasā puses.
Pēc Turčinova teiktā,
miera uzturētāji jāizvieto pie saskarsmes līnijas Donbasā un uz robežas ar Krieviju.
«Lai pārtrauktu provokācijas, lai nedotu Krievijai iespējas spekulēt ap to, ir arī priekšlikums lūgt ievest Ukrainas teritorijā miera uzturētājus, kuriem jāstāv gan gar saskarsmes līniju, gan gar nekontrolēto Ukrainas-Krievijas robežas posmu,» sacīja Turčinovs.
Viņaprāt, tieši tas ļaus fiksēt un lokalizēt pārkāpumus, kā arī nodrošināt reālus soļus situācijas noregulēšanai Donbasā. Pēc viņa teiktā, traģēdija Donbasā «diemžēl ir Krievijas Federācijas iniciēta un pilnībā atbalstīta».
Ierosinājumu ievest Ukrainā miera uzturētājus padomes sēdē ieteica Porošenko
Savukārt Krievijas pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins jau paziņojis, ka šāda Ukrainas rīcība liek domāt par centieniem izgāzt Minskas vienošanos. Ar līdzīgiem paziņojumiem nākuši klajā arī Krievijas finansēto un apbruņoto teroristu pašpasludināto tā dēvēto tautas republiku līderi.
«Tikko panākta Minskas vienošanās. Saskaņā ar šo vienošanos Doņeckas un Luhanskas republikas drīkst veidot savu miliciju, bet novērošanu nesakārtotajā reģionā veiks EDSO,» paziņoja Čurkins. «Ir jāizved bruņojums, nevis jānāk klajā ar jaunām iniciatīvām. Bet, kad tā vietā, lai pildītu vienošanos, sāk virzīt kaut kādas shēmas, pirmkārt, rodas aizdomas, ka grib izgāzt Minskas vienošanos. Tas arī viss.»
Tikmēr teroristi paziņojuši, ka Ukrainas iniciatīva ievest miera uzturētājus nozīmējot Minskas vienošanās pārkāpšanu, un pieprasījuši Maskavai, Berlīnei un Parīzei ietekmēt Kijevu.
