Bijušie militāristi skeptiski raugās uz obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Normunds Mežiņš (Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs)

Obligātā militārā dienesta atjaunošana Latvijā ir dārgs līdzeklis valsts aizsardzības stiprināšanā. Tā vietā labāk ir jāstiprina profesionālais militārais dienests un Zemessardze, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti - atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Abi eksperti uzsvēra, ka obligātā dienesta atjaunošanā nepieciešams ieguldīt lielu finansējumu - sākot ar noliktavu un apmācību bāzes izveidošanu līdz karavīru apģērbšanai un uzturēšanai.

«Tur nevar tikai politiski publiskajā telpā paziņot, ka, lūk, mēs kaut ko darīsim. Latvija tam visam ir gājusi cauri. 90.gados mēs visu to redzējām. Ja nemaldos,

jauniesaucamo skaits katru gadu bija apmēram 15 000, bet iespējas uzņemt bija ne lielākas kā 1500 līdz 2000 cilvēki.

Ja nevaram iesaukt 80% līdz 90% un nav nepieciešamās infrastruktūras, tad ir bezjēdzīgi nākt klajā ar šādiem paziņojumiem,» uzsvēra Ābols.

Lai diskutētu par obligātā dienesta atjaunošanu, jābūt aprēķiniem ne tikai par infrastruktūras un uzturēšanas izdevumiem, bet arī par iespējamo profesionalitāti, jo modernās kaujas ierīces prasa augsti apmācītu personālu, atgādināja Ābols.

Abi eksperti domā, ka Latvijas aizsardzības nozares vadība ir izdarījusi pareizo izvēli, proti, jāstiprina profesionālais militārais dienests, kura karavīriem jādod viss nepieciešamais, kas vajadzīgs 21.gadsimta iespējamām kaujas operācijām, un jāstiprina Zemessardze. Ābols arī atgādināja, ka obligātā dienesta karavīram pēc apmācību iziešanas vēlāk ir jāveic arī pēcapmācības, kas atkal prasītu papildu finansējumu.

«Mēs jau pašreiz nespējam atrast daudz kur nepieciešamās finanses attiecīgajām vienībām pilnīgā kaujas gatavībā.

Ja būs obligātais dienests, tad nauda aizies šī dienesta karavīriem un tās paliks vēl mazāk. Obligātais dienests ir plānots teritoriālās aizsardzības modeļa izveidei. Vai šajā gadījumā mēs varam teikt, ka Igaunija un Lietuva līdz galam neuzticas NATO aizsardzības modelim? Tātad viņi plāno veidot lielas rezerves, kuras iespējams savākt noteiktā laika posmā,» norādīja Ābols.

Zeibots domā, ka 2006.gadā pieņemtais lēmums par atteikšanos no obligātā dienesta ir ļoti pareizs un izvērtēts un, neskatoties uz jaunu ģeopolitisko stāvokli, dienesta atjaunošana būtu tikai fikcija.

Obligātais dienests ir ļoti, ļoti dārgs, un tā atjaunošana būtu fikcija. Tā ieviešanā jāpiešķir nauda ne tikai kazarmu izveidošanai, bet arī jārūpējas par karavīru intelektuālo dzīvi, jo nevar jaunieti dzīt tikai pa grāvjiem. Bruņotajos spēkos spējām visu laiku ir jāpieaug, lai cilvēki uzkrātu pieredzi.

Lai arī daudzi obligātajā dienestā saskata karavīru rezervi, Zeibots tomēr uzskata, ka tas ir nosacīti vērtējams, jo šobrīd Zemessardze ir valsts lielākā un labākā rezerve, kurā darbojas Latvijas patrioti. «Vai ar obligātā dienesta atjaunošanu Lietuva patriotismu pieaudzēs? Ja valstij ir līdzekļi, tad patriotismu var celt, piemēram, vispārizglītojošās skolās ieviest mācību kursu par elementāriem aizsardzības jautājumiem ar kādām praktiskām iemaņām,» piebilda Zeibots.

Zeibots arī uzsvēra, ka Igaunijā obligātais dienests jau ir spēkā tradicionāli un kaimiņvalsts ir atradusi veidu, kā to nodrošināt. «Viņiem sistēma ir atstrādāta, un šobrīd to var atļauties. Viņi šo dienestu var tikai efektivizēt, un tas ir pavisam kas cits nekā dienesta atjaunošana,» uzsvēra Zeibots.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ar savas padomnieces Aijas Jakubovskas starpniecību norādīja, ka

pāreja uz obligāto militāro dienestu šobrīd nav plānota,

jo ir jānostiprina valsts aizsardzība atbilstoši pašreizējiem izaicinājumiem. Prioritātes ir agrās brīdināšanas sistēmas un ātrā reaģēšana, kā arī spēja atbalstīt sabiedroto spēku izvēršanu.

Šo spēju attīstība ir sākta un atrodas dažādās gatavības stadijās.

Obligātā militārā dienesta sistēmas izveide prasīs laiku, ļoti lielus resursus un tās pēkšņa ieviešana Latvijas situācijā ar mums pieejamiem resursiem faktiski vājinās valsts aizsardzību, norādīja ministrs.

Jau ziņots, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite otrdien sasaukusi Valsts aizsardzības padomes sēdi, kurā nolemts rosināt uz laiku atjaunot valstī obligāto karadienestu. Viņa uzskata, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā armijai ir jābūt pienācīgi sagatavotai, lai varētu aizstāvēt savu valsti. Padome nolēmusi, ka uz pieciem gadiem ir jāatjauno obligātais militārais dienests.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paudusi uzskatu, ka Latvijā nav nepieciešams ieviest obligāto militāro dienestu.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka drīzāk jāstiprina bruņoto spēku profesionalitāte, nekā jāievieš obligāts militārais dienests.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu