LIZDA jaunajā pedagogu darba samaksas modelī vēl saskata daudzas problēmas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valde (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) līdz 24.martam sniegt izvērstu skaidrojumu par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, konkrētu amata vienību skaitu, amata algām un citiem konceptuāliem jautājumiem, jo patlaban bez skaidrības par pārmaiņu ieguvumiem no pedagogiem jūtama loģiska pretestība.

Kā skaidroja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs, lielā steiga, neskaidrība un IZM nespēja atbildēt uz pedagogu un skolu direktoru jautājumiem ir iemesls, kāpēc izglītības darbinieku vidū nav pārliecības par veiksmīgu notikumu attīstību.

Steiga nedrīkst ietekmēt jaunā modeļa kvalitāti, uzsver arodbiedrība.

LIZDA uzsver, ka aprobācijā iesaistītās izglītības iestādes secinājušas, ka

IZM modelēšanas periodā iedevusi pārāk mazu amata vienību skaitu,

tāpēc patlaban LIZDA vēlas gūt IZM skaidrojumu par to, kāds būs amata vienību skaits katrā skolu grupā.

Tāpat LIZDA nav skaidrs, kāpēc netiek noteikts maksimālais kontaktstundu skaits nedēļā, kā arī kāda ir paredzēta minimālā samaksa par vienu stundu. LIZDA atgādina, ka

vēl aizvien nav skaidrības par darba samaksas paaugstināšanas grafiku,

kuru tika solīts izstrādāt vienlaicīgi ar jauno atalgojuma modeli.

Arodbiedrība norāda, ka IZM oficiālā vēstulē 2012.gada aprīlī atzina, ka ieviešama 40 stundu darba nedēļa, tomēr patlaban ir runa par 36 stundu darba nedēļu. Šajā sakarībā LIZDA vēlētos zināt, kā juridiski tiks definēts pedagogu darba laiks.

LIZDA satrauc arī tas, vai tiks noteikts maksimālais izglītojamo skaits vienā klasē. Neskaidrības vieš arī klases audzināšanai paredzēto stundu samazinājums. Patlaban tam paredzētas sešas stundas, tomēr jaunajā modelī to skaitu paredzēts samazināt līdz četrām.

Grigorjevs uzsvēra, ka patlaban pastāvot iespēja, ka, ieviešot jauno modeli, būs tādas izglītības iestādes, kurās izveidosies skolotāju vakances. Tāpat vienlaicīgi būs arī skolas, kurās radīsies skolotāju pārpalikums. Tādēļ

IZM būtu jāskaidro, kādi būs sociālie atbalsta mehānismi skolotāju pārgrupēšanai.

Turklāt LIZDA lūdz skaidrot, vai jaunajā modelī skolotāji ar nepilnu noslodzi varēs strādāt vairākās izglītības iestādēs.

Joprojām ir neskaidrs arī pirmsskolas, speciālās, profesionālās, interešu un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu darba samaksas modelis, kā arī veidi tā finansēšanai.

LIZDA IZM atbildes izvērtēs arodbiedrības padomes sēdē 24.martā.

Kā ziņots, LIZDA saņēmusi 99 izglītības iestāžu pieteikumus sākt streiku, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Atbalstu streikam paudušas LIZDA reģionālās struktūrvienības Madonā, Jēkabpilī un Talsos. Struktūrvienības arodbiedrības vadībai iesniegušas savus balsojumus kā apliecinājumu gatavībai piedalīties brīdinājuma streikā. Tas nozīmē, ka 99 dažāda izglītības līmeņa mācību iestādes ir paudušas savu nostāju par labu streikam, apliecināja Mikiško.

Mikiško norādīja, ka pedagogu gatavība streikot skaidrojama ar neziņu par to, kā norit jaunā atalgojuma modeļa izveide. Izglītības iestādes sūta daudz jautājumu, jo valda liela neskaidrība un IZM nesniedz prasītās atbildes, sūdzējās arodbiedrības vadītāja, uzsverot, ka ministrija nav padarījusi savu darbu un informācija par atalgojuma modeļa izstrādi, kā arī citiem pedagogus interesējošiem jautājumiem nav pieejama pat IZM mājaslapā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu