Rinkēvičs: jāveic ES dalībvalstu kopīgs apdraudējuma izvērtējums

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Krimas aneksija, Krievijas agresija Ukrainas austrumos, ieilgusī politiskā nestabilitāte Lībijā un terorisma draudi Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ir vēl vairāk stiprinājusi pārliecību par jaunas Eiropas drošības stratēģijas nepieciešamību un to, ka ir jāveic ES dalībvalstu kopīgs apdraudējuma izvērtējums, paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs ceturtdien Briselē uzrunāja Eiropas Politikas pētījumu centra konferences dalībniekus, kurā pauda viedokli par jaunas Eiropas drošības stratēģijas nepieciešamību, informē Ārlietu ministrijā (ĀM). Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē vēlas rosināt jūnijā aizsardzībai un drošībai veltītajai Eiropadomē uzsākt Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšanu.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka šādas jaunas stratēģijas izveide ir liels izaicinājums, taču tā ir vieglākā daļa, jo šo

stratēģiju būs nepieciešams ieviest ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē visās ES dalībvalstīs.

Tāpat Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijas prezidentūra jau šobrīd redz vairākas prioritārās jomas, ko jaunai Eiropas drošības stratēģijai vajadzētu risināt.

«Ir jādefinē, kādas pārmaiņas ir notikušas pasaulē un kāda ir ES globālā loma, ir jāveic ES dalībvalstu kopīgs apdraudējumu izvērtējums un

jāstiprina ES nemilitāro instrumentu klāsts, lai spētu pilnvērtīgi reaģēt uz hibrīdo karadarbības modeli,»

sacīja Rinkēvičs. Ārlietu ministrs arī aicināja visām ES dalībvalstīm strādāt pie aizsardzības izdevumu palielināšanas un reālu kaujas spēju stiprināšanas.

Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra, ka jebkuru jaunu stratēģiju ir arī jāfinansē, citādi stratēģijas īstenošana būs tikai teorētiska ideja un 2015.gada jūnijā aizsardzībai un drošībai veltītajai Eiropadomē

ES dalībvalstīm būs jāapņemas palielināt aizsardzības izdevumi turpmākajiem gadiem.

Rinkēvičs Briselē piedalījās arī Konrāda Adenauera fonda rīkotajās brokastīs, kas bija veltītas gaidāmajam Austrumu partnerības samitam. Ministrs klātesošajiem pauda viedokli, ka kopš Austrumu partnerības izveides, ir notikušas lielas izmaiņas un izaicinājumi pasaulē. Austrumu partnerības valstis un to vēlmes ir dažādas, tādēļ būtu jādefinē katras dalībvalsts mērķis, un katrai dalībvalsti ir nepieciešama individuāla pieeja. Viņš arī uzsvēra, ka jāsniedz palīdzība likuma varas un aizsardzības un drošības sektora reformu īstenošanai Austrumu partnerības valstīm, kas vēlas ciešāku integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās.

Samits būs iespēja uzsvērt Austrumu partnerības politikas stratēģisko nozīmi, kā arī izvērtēt līdz šim sasniegto progresu kopš Viļņas samita un iezīmēt nākamos sadarbības virzienus attiecībās ar partnervalstīm, balstoties uz diferenciāciju. Tāpat ir

jādomā par jauniem Austrumu partnerības dalībvalstu sadarbības instrumentiem,

piemēram, enerģētikā starp Armēniju un Moldovu, reversā tranzīta jomā attiecībā uz gāzes piegādi starp Slovākiju un Ukrainu, un kopīgiem drošības un aizsardzības instrumentiem. Rīgas samitā ir jādod arī skaidrs signāls, ka ES ir ieinteresēta arī turpmāk stiprināt kaimiņu politiku.

Runājot par drošības situāciju reģionā, Rinkēvičs norādīja, ka izšķiroša būs Minskā panāktās vienošanās praktiskā īstenošana, jo pašlaik pamiers Ukrainas austrumos ir trausls. Katra valsts, tostarp Ukraina, ir tiesīga izvēlēties savu attīstības ceļu. Turklāt

situācijas attīstība Ukrainā ir atslēga attiecībām starp ES un Krieviju,

kas arī noteiks, vai būs nepieciešamas ieviest jaunas sektorālas sankcijas. Vienlaikus ES ir jābūt elastīgai, ja situācija reģionā normalizējas, tad līdzšinējās sankcijas būtu jāpārskata. Taču ES nedrīkst aizmirst Krimas aneksiju un Krimas tatāru tiesību ievērošanu šajā Ukrainas pussalā. Tāpat ir svarīgi turpināt starptautisko finanšu atbalstu, lai sekmētu Ukrainas ekonomikas atveseļošanu un reformu īstenošanu.

Neskatoties uz satricinājumiem gan ES austrumu, gan dienvidu reģionā, ES ir jāspēj palikt vienotai – tas ir vitāli svarīgi pašai ES, atzina ministrs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu