Vējonis: Hibrīdkara elementi Latvijā bija vērojami jau pagājušā gadsimta sākumā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Hibrīdkara elementi Latvijā bija vērojami jau pagājušā gadsimta sākumā un kopumā šis kara veids līdzinās miglas plūšanai, šodien, Latvijas Kara muzejā atklājot diskusiju «Hibrīdkarš - robeža starp civilo un militāro atbildību», uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Hibrīdkara tēma pēdējos mēnešus sabiedrības darba kārtībā ir teju katru dienu, lai arī pasaulē nav universāla eksperta, kas varētu precīzi nodefinēt, kas ir hibrīdkarš un kā pret to cīnīties. Tajā pašā laikā Latvija ar atsevišķiem hibrīdkara elementiem sastopas jau šobrīd, piemēram, ar ekonomikas sviru izmantošanu un nepatiesas informācijas sniegšanu.

Patiesībā hibrīdkara elementi Latvijā jau bija redzami pagājušā gadsimta 19. un 20.gados, kad jaunā valsts izjuta Krievijas informatīvo spiedienu, kāpēc Latvijai jābūt neatkarīgai. «Mēs tajā laikā redzējām, ka partijas jau pakļāvās spiedienam un bija agresijas elementi. 1920.gadā uzvarējām hibrīdkara elementus un nosargājām savu valsti un neatkarību,» uzsvēra ministrs.

Ministrs hibrīdkaru salīdzināja ar miglas un rēgu plūšanu. «Kad par miglu un rēgu runā, tad lietas jāsauc īstajos vārdos. Kad to izdara, tad tie pazūd,» uzsvēra ministrs.

Vējonis akcentēja, ka arī pasaules vadošie politiķi pašreizējā starptautiskajā situācijā sākuši mainīt savu retoriku un sauc lietas īstajos vārdos, piemēram, kas ir agresors. Tāpēc arī Latvijā jāsauc lietas īstajos vārdos un jāmeklē iespējas, kā novērst hibrīdkara draudus un atrast robežšķirtni, kurā brīdī hibrīdkaru uztvert kā militāro draudu, lai iesaistītu bruņotos spēkus.

Jau ziņots, ka šodien Latvijas Kara muzejā ar diskusiju tiks turpinātas debates par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas sagatavošanu. Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kad un kādā apjomā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāiesaistās, ja pret Latviju tiek vērstas informācijas vai psiholoģiskās operācijas, valstī notiek nemieri, provokācijas, diversijas vai ja pāri robežai ienāk citas valsts personāls un tehnika.

Diskusijā piedalās Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš, atvaļināts brigādes ģenerālis Gundars Ābols, atvaļināts ģenerālis Ainars Pencis, LTV žurnāliste Olga Dragiļeva, pētnieks un Kultūras ministrijas Mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns. Diskusiju vada Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu