Borisa Ņemcova slepkavība liecina par to, ka Krievijā valda pieprasījums pēc naida, agresijas un viedokļa, kas atšķiras no valsts oficiālās pozīcijas, nerespektēšanas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Sprūds: Ņemcova slepkavība liecina par pieprasījumu pēc naida un agresijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sprūds norādīja, ka par slepkavības iemesliem pašlaik ir pāragri runāt - ne piedienīgi, ne vietā. Viņš uzsvēra, ka ir skaidrs, ka atmosfēra Krievijā pašlaik opozīcijai ir izteikti nelabvēlīga. Uz to norādot arī fakts, ka pēdējo reizi opozicionāri Krievijā tika noslepkavoti 90.gadu beigās.
«Nevajag pārvērtēt Ņemcova ietekmi Krievijā, tomēr viņš bija opozīcijas seja,» skaidro Sprūds.
Sprūds arī izteica šaubas, ka slepkavības izmeklēšana varētu «tikt novesta līdz galam» un notikušais izvērtēts. Viņš sacīja, ka Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau pašlaik minējusi ļoti dažādus iespējamos slepkavības iemeslus, tostarp arī islāma ekstrēmistu iesaisti un versijas, kas varētu būt saistītas ar Ņemcova uzņēmējdarbību.
Slepkavība norādot uz kopējo situāciju Krievijā, kur sabiedrība nav iecietīga pret citādi domājošiem, skaidro Sprūds. Tas viss esot arī propagandas rezultāts.
Kā ziņots, Ņemcovs ar vairākiem šāvieniem tika noslepkavots piektdienas vakarā Maskavas centrā. Slepkavības vietā atrastas sešas patronas, Ņemcovam trāpīts četras reizes, viņu nāvējoši ievainojot.
Izmeklētāji izskata visas Ņemcova slepkavības versijas, sestdien paziņoja Maskavas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes pārstāvis.
Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka Ņemcova slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš. Viena no versijām ir, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība.