Latvija alkohola radīto seku - cilvēku pāragras nāves, slimību un citu seku - dēļ zaudē gandrīz 20 000 mūža gadus un 80 miljonus eiro gadā, skaidro Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Trapencieris. Pēc atkarību pētnieka domām, ir ļoti būtiski samazināt grādīgo dzērienu pieejamību, tostarp līdzsvarojot akcīzes nodokli starp stipro alkoholu un tā dēvēto stiprināto alu.
Sevišķi aktuāli esot samazināt šo alkoholisko dzērienu patēriņu jauniešu vidū, jo tieši alkohola lietošanas sekas ir lielākais jauniešu priekšlaicīgas nāves cēlonis - gan vienkāršas pārdzeršanās, gan sēšanās pie stūres alkohola reibumā rezultātā. Tāpat ilgstoša tā lietošana rada arī turpmākas veselības problēmas, tostarp onkoloģiskās saslimšanas, skaidro Trapencieris.
«Tā sauktais stiprinātais alus pēc savas iedarbības ir līdzvērtīgs degvīnam, taču, ja akcīzes nodokļa likme par vienu litru degvīna ir 5,35 eiro, tad par tādu pašu alkohola daudzumu, iegādājoties stipro/stiprināto alu, - gandrīz deviņas reizes mazāka jeb tikai 0,62 eiro. Tā ir pārāk liela starpība, tādēļ, domājot par akcīzes izmaiņām, ir jāmeklē risinājumi, kā neitralizēt nodokļa likmju nelīdzsvarotību un palielināt populārā stiprinātā alus cenu,» uzskata pētnieks. Pēc Trapenciera domām, straujāka
akcīzes nodokļa celšana alum ļautu kaut nedaudz risināt vienu no visaktuālākajām problēmām, proti, mazinātu grādīgo dzērienu pieejamību jauniešu vidū.
«Piemēram, viens no piedāvātajiem nodokļa izmaiņu plāniem palielinātu alus pudeles cenu par pieciem līdz sešiem centiem. Tas it kā nav daudz, taču daļai jauno cilvēku tas var būt pietiekams arguments, lai alu pirktu retāk,» skaidro Trapencieris.
Nesabalansēta nodokļu politika arī rada tendenci, ka akcīzes likmes pieaug daudz lēnāk nekā reālā darba alga, tādēļ pēdējos gados palielinās alkoholisko dzērienu pieejamība. Piemēram, par vidējo darba algu 2014.gadā varēja nopirkt astoņus litrus degvīna vairāk nekā 2011.gadā, skaidro pētnieks. Tādēļ esot vērojams paradokss - sabiedrības veselība kopumā uzlabojas, tomēr alkohola radītās problēmas nemazinās. Tiesa,
ar alkohola lietošanu saistītās problēmas lielākoties skar riska grupas, piemēram, bezdarbniekus, cilvēkus ar zemiem ienākumiem,
taču viens no valsts uzdevumiem ir rūpēties par tiem, kuriem neklājas īpaši labi, uzsver pētnieks.
Augstākas akcīzes nodokļa likmes nozīmētu arī lielākus ieņēmumus budžetā. Aprēķini liecina, ka mērens šā nodokļa pieaugums gadā ļautu papildus iekasēt apmēram 10 miljonus eiro. Ja likmes tiek celtas pakāpeniski, piemēram, trīs gadu laikā, tad gan ražotāji, gan tirgotāji varētu vieglāk pieņemt cenu palielinājumu.
Šos un citus secinājumus Trapencieris prezentēja konferencē «Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai».
Mārcis Trapencieris ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, Latvijas Atkarības pētniecības asociācijas un Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas biedrs. Viņa pētnieciskās intereses saistītas ar alkohola un narkotiku epidemioloģisko un ekonomisko datu analīzi un indikatoru izstrādi. Vienlaikus viņš ir arī Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra eksperts un Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām vadības grupas loceklis.
Jau vēstīts, ka 12.Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) ir izstrādājis likumprojektu, kura mērķis ir paaugstināt akcīzes nodokli atsevišķām alkoholisko dzērienu grupām, tostarp tā dēvētajai lētajai nāves dzirai - alum ar paaugstinātu alkohola saturu, ko bieži pārdod divu litru iepakojumos. Tāpat Parādnieks rosina paaugstināt akcīzes nodokli vīnam un spirtam, kā arī dažādiem subproduktiem, piemēram, alkoholiskiem kokteiļiem
Tā, piemēram, alum ar absolūtā spirta daudzumu līdz 5,8% atkarībā no tilpuma cena gala patērētājam varētu pieaugt no 0,05 līdz 0,21 eiro litrā, savukārt alum ar absolūtā spirta daudzumu virs 5,8% - no 0,28 līdz 0,60 eiro litrā.
Savukārt otrdien, 3.martā, Saeimā norisinājās konference «Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai», ko iniciēja Imants Parādnieks. Tā bija veltīta starptautiskās prakses un Latvijas situācijas analīzei, kā arī pieredzes apmaiņai par alkohola pieejamības mazināšanu un sabiedrības veselības uzlabošanu.
