Eksperti: Ņemcova slepkavība neko nemainīs Krievijas politiskajā situācijā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Borisa Ņemcova slepkavībai bija iespējamas dažādas sekas, taču rīcības laiks ir nokavēts un šis notikums neko nemainīs Krievijas politiskajā situācijā, Latvijas Televīzijas raidījumā «Sastrēgumstunda» secināja jomas eksperti.

«[Krievijā]ir opozīcija, kuru pārstāv [Aleksejs] Navaļņijs, [Ksenija] Sobčaka un citi un kura ir Putina sistēmai kā demokrātijas vīģes lapa, ar kuras pamāšanu var liecināt par demokrātijas esamību valstī. Ir liberāļi, kuri uzskata Putinu par mazāko ļaunumu. Un tad ir tā dēvēto, lietojot vācu apzīmējumu, derīgo idiotu opozīcija, kurus pārstāv liberāldemokrāti un komunisti valsts domē. Tāda ir šī brīža politiskā situācijā, un šī politiskā slepkavība neko nemainīs,» situāciju Krievijā raksturo politiskās komunikācijas eksperts un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Arī publicists Igors Vatoļins atzina - ņemot vērā, ka Borisa Ņemcova slepkavība bija pirmais šāda veida incidents pēc Ukrainas konflikta sākšanās, tai bija iespējamas dažādas sekas, taču

rīcības laiks ir nokavēts. Tādēļ šobrīd iespējami divi pretēji scenāriji.

Viens no tiem esot degradācija, kuras laikā vara saglabāsies Krievijas prezidenta Vladimira Putina rokās līdz viņa fiziskam spēku izsīkumam. Savukārt otrs iespējamais scenārijs paredz varas nonākšanu ultraekstrēmistu rokās.

Politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse piekrita izteiktajam viedoklim, sakot, ka izmaiņas neesot paredzamas gan tādēļ, ka Krievijā nekad nav bijusi demokrātija, gan tādēļ, ka sabiedrības atbalsts vienmēr ir koncentrējies ap valdošo iekārtu. Šādā situācijā opozīcijai darboties ir grūti, uz ko norāda arī zemais protesta akciju skaits.

Pašreizējam režīmam ir izteikta ir sociālā bāze, piekrīt atmiņu politikas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra

Kalniete (V) uzskata, ka pārmaiņas iespējamas, vien pastiprinoties ekonomiskajai lejupslīdei.

Tādā gadījumā varētu vai nu sākties protesti strādnieku vidū, vai arī neapmierinātību par dzīves līmeņa krišanos izrādītu politiskā elite.

Runājot par piedzīvoto incidentu, kad, dodoties uz Ņemcova bērēm, viņa netika ielaista Krievijā, Kalniete uzskata to par normālu parādību politiskajā spēlē, kas tikai raksturo Krievijas attiecības ar Eiropas Savienību.

Savukārt Kreituse pauda pārsteigumu, ka vienīgais cilvēks, kas tika nosūtīts pārstāvēt Latviju bērēs, ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Jau vēstīts, ka Ņemcovs tika nošauts 27.februārī pārsimt metru attālumā no Kremļa. ASV un citas rietumvalstis aicinājušas Krieviju veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu, lai atrastu gan nozieguma izpildītājus, gan pasūtītājus.

Rietumvalstu prese turpina uzdot jautājumu, kurš un kādēļ nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, tomēr priekšplānā tagad izvirzās jautājums, ko šī slepkavība nozīmē Krievijai un kas šo valsti gaida tālāk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu