Pašreizējais Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāpalielina, sarunā norādīja bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Ulmanis: Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāpalielina
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ulmanis pauda pārliecību, ka jautājums par Valsts prezidenta pilnvaru palielināšanu prasa fundamentālus pētījumus un secinājumus, taču viņš personīgi uzskata, ka pilnvaras nebūtu nepieciešams palielināt.
«Ja es atbildētu, ka pilnvaru apjoms būtu jāpalielina, ko es šobrīd neatbildu, mums ir nepieciešams ilgāks laiks, motivācija, kā arī argumentācija. Bet mana personīgā pieredze un tā pieredze, ko es vēroju no saviem kolēģiem, liecina, ka
prezidentam jau ir ļoti liela iespēja, lai strādātu ieinteresēti, atbildīgi, kā arī konfliktētu un rastu kompromisus jebkurā jautājumā,»
viņš sacīja.
Eksprezidents arī norādīja, ka pirms diskusijām par pilnvaru palielināšanu būtu nepieciešams izveidot attiecīgu Satversmes komisiju, kura nepieciešamības gadījumā izstrādātu jaunu konstitūciju. «Vienkārši pateikt, ka kaut ko vajadzētu darīt vai nedarīt, - tas neko nenozīmē,» pārliecināti pauda Ulmanis.
«Ir trīs varas atzari - valdība, parlaments, kā arī prezidents. Mums sākumā būtu jāmaina visas proporcijas, ja mēs vēlamies kaut ko mainīt.
Vispār jautājums ir tāds - kas tiks atņemts parlamentam, lai tiktu piešķirts prezidentam?»
retoriski vaicāja eksprezidents.
«To nedrīkstētu darīt ar vieglu roku,» viņš norādīja.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdien augstskolā «Turība» notiekošajā diskusijā klātesošie pārrunā, vai būtu jāmaina Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī pilnvaru apjoms. Tāpat tiek apspriesta Latvijas un Igaunijas pieredze.
Diskusijā piedalīsies bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, «Turības» Tiesību zinātņu katedras profesors Aivars Endziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Latvijas Universitātes (LU) Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs docents Jānis Pleps, LU Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore Bāra, Igaunijas parlamenta Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Raits Maruste, Lietuvas Seima Likumdošanas komitejas priekšsēdētājs Julius Sabatausks, zvērināts advokāts un politiķis, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Juridiskās koledžas direktors, habilitētais politikas zinātņu doktors Tālavs Jundzis.