Francijas parlamentārietis: Ir jāapdzēš destabilizācijas avoti, kas ir tieši draudi Eiropai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Viena no prioritātēm Eiropas Savienības (ES) politikai attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras dienvidiem ir apdzēst destabilizācijas avotus, kas ir tieši draudi Eiropai, šodien Saeimas rīkotā ārpolitikas un drošības konferencē sacīja Francijas Nacionālās asamblejas Ārlietu komisijas loceklis Gijs Mišels Ševo.

Konferencē notikusi diskusija par ES reakciju uz nestabilitāti un apdraudējumiem Vidusjūras dienvidos un Tuvajos Austrumos. Ševo šajā diskusijā pauda, ka nepieciešams domāt par šo valstu ekonomiku un jāatbalsta valstis, kuras ir pārejas periodā, jāveicina nodarbinātība, tāpat būtiski ir arī enerģētikas jautājumi.

Viņš arī minējā konkrētas valstis, piemēram, runājot par Lībiju, Ševo pauda, ka ES jāatbalsta reformas un jārod politiskie risinājumi šai krīzei. Viņš arī uzsvēra, ka nevajadzētu izvēlēties īstermiņa risinājumus šajā jautājumā.

Runājot par situāciju Lībijā, Eiropas Ārējās darbības dienesta Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu, Arābijas pussalas, Irānas un Irākas nodaļas direktors Kristians Bergers pauda, ka jādomā par vairākiem iespējamiem scenārijiem. Proti, jāizvērtē, kā ES rīkosies, ja dialogs nebūs sekmīgs, savukārt, ja tas būs veiksmīgs, ES varētu monitorēt pamieru, palīdzēt atjaunot stratēģisko infrastruktūru - ostas, lidostas utt.

Reaģējot uz dažādiem izaicinājumiem, jāsaprot, ka ar valstīm jāstrādā individuāli, jo tām ir nepieciešama atšķirīga palīdzība, tām nav vienāds arī politiskās attīstības līmenis, piebilda Bergers. Līdz ar to jādiskutē, kā tas tiks nošķirts.

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas loceklis un EP delegācijas attiecībām ar Magribas valstīm un ar Arābu Magribas Savienību priekšsēdētājs Pjērs Antonio Panceri pauda, ka jāizvērtē, vai ES spējusi adekvāti reaģēt uz izaicinājumiem. Viņš arī piebilda, ka dažās ES valstīs uzsvars uz cilvēktiesībām tiek uztverts kā vēlme veicināt haosu un padarīt šīs valstis vājākas.

Kopumā eksperti akcentēja, ka ļoti būtiska ir nodarbinātības veicināšana, īpaši jauniešu vidū, tāpat svarīgi panākt, lai ES līdzekļi, kas atvēlēti attīstības politikai, tiktu izlietoti efektīvi.

Diskusijai sagatavotajos materiālos Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis norāda, ka Tuvie Austrumi ģeogrāfisku, klimatisku, politisku, demogrāfisku un ekonomisku pārmaiņu un izaicinājumu rezultātā arvien biežāk kļūst par jaunu konfliktu epicentru. «Šīs tūkstošgades sākums ir iezīmējis plašas un negaidītas pārmaiņas gan Vidusjūras dienvidu valstīs, gan arī Tuvajos Austrumos. Rodoties jauniem spēlētājiem ar reģionālām un pat globālām ambīcijām, kopš 2014.gada sācies jauns posms arī Eiropas attiecībās ar tās dienvidu un Tuvo Austrumu kaimiņiem. Daudzo un straujo pārmaiņu rezultātā situācija aplūkojamā politiskās spēles laukumā jeb reģionā ir visai sarežģīta un drīzāk tendēta uz ilgstošu vai ciklisku konfliktu rašanos un saasināšanos vidējā un ilgākā termiņā nekā uz noturīgu mieru,» norāda Bukovskis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu