Pagājušās svētdienas notikumi Biķernieku mežā raisījuši sabiedrībā diskusiju par ieroču lietošanu, suņu pastaigām, kā arī cilvēku drošību. Ielu sporta un kultūras kustības Ghetto Games aizsācējs Raimonds Elbakjans aizturējis bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas priekšnieka vietnieku Sigordu Stradiņu, jo skrejošais vīrietis esot ar ieroci apdraudējis viņa ģimenes suni. Elbakjans sarunā ar TVNET apgalvoja, ka Stradiņš aizturēšanas laikā draudējis viņus nošaut.
Dažāds notikuma redzējums
Versijas par notikušo ir dažādas, tāpēc, neaizstāvot nevienu no incidentā iesaistītajām pusēm, TVNET piedāvāja iespēju izteikties abiem vīriešiem.
Stradiņš trešdien no sarunas ar TVNET atteicās. Kāds «Vienotības» biedrs sacīja, ka viņš patlaban nevēloties paust savu viedokli medijos, gaidot, lai policija izmeklē lietu. Viņš esot teicis, ka Elbakjans savā publiskajā runā mainot liecības un izmanto Stradiņa teikto savā labā.
Šāvējs iztraucē ģimenes pastaigu
Savukārt Elbakjans TVNET stāstīja, ko pagājušajā svētdienā piedzīvojis.
22.marta rītā ap pulksten 10.30 Elbakjans kopā ar ģimeni devās izbraucienā ar velosipēdiem pa Biķernieku mežu. Viņi devās pa tā dēvēto meža centrālo ielu, kas no Bajāru ielas ved uz Biķernieku trasi. Vīrietis kopā ar mazāko puiku (6 gadi) bija aptuveni 150 metrus priekšā pārējai ģimenei. Puikam bija grūti mīties, un tāpēc tētis viņa riteni piesēja ar suņa siksnu pie sava riteņa un vilka uz priekšu. Aiz viņiem palika Elbakjana vecākā meita (8 gadi), draudzene, mamma un tētis.
Vīrietis stāstīja, ka izbraucienā līdzi devās arī ģimenes suņi – Bernes ganu suns Šreks un Aļaskas malamuts Arčiks. Dodoties pastaigās, Arčikam vienmēr tiek likts uzpurnis, lai viņš nesakautos ar citiem suņiem. Bet Šreks ir ļoti jautrs, nekad nav izrādījis agresiju pret kādu, tāpēc viņam uzpurni neliek. Arčiks bija kopā ar Elbakjanu un viņa dēlēnu, jo viņš pēc dabas ir vilcējsuns un vienmēr dodas pa priekšu. Savukārt Šreks palika aizmugurē.
Braucot ar riteni, Elbakjans pēkšņi izdzirda divus šāvienus. Viņš nesaprata, kas īsti notiek.
Pēc tam pārējie ģimenes locekļi stāstījuši, ka viņiem garām paskrējis vīrietis un nostājies kaujas pozā ar ieroci rokās, mērķējot uz suni.
Dzīvnieks atradies aptuveni 30 metru attālumā.
Mirkli pēc abu šāvienu izdzirdēšanas Elbakjans saklausījis arī savas mātes un meitas kliedzienus.
Viņš sapratis, ka kaut kas nav kārtībā. «Izdzirdot bļāvienus, sapratu, ka ar manām dāmām, pirmkārt, meitu, kaut kas nav labi. Mazajam puikam pateicu, lai viņš paiet nost no ceļa, stāv turpat un nekustas, bet pats sāku braukt ar riteni atpakaļ. Redzēju, ka mani ģimenes locekļi brauca ar riteņiem, vīrietis ielika ieroci atpakaļ un turpināja skriet. Mana māte viņam jautāja, vai tas ir normāli, ko viņš dara, un tādas lietas, bet viņš neko tajā brīdī neatbildēja.
Pēc brīža viņš iebļāvās: «Es jūs te visus nošaušu!»
To atceros kā tagad. Nezinu, ko viņš gribēja ar to pateikt. Viņš turpināja skriet tālāk, bet es jau biju pietuvojies. Viņš nezināja, ka es esmu kopā ar viņiem.
Braucot ar riteni viņam klāt, es teicu: «Stop, apstājies.» Tajā brīdī viņš niknumā atbildēja: «Pavācies malā!» un ar plecu uzgrūdās virsū. Viņš bija fiziski spēcīgs.. Kad notika sadursme, mans tēvs bļāva: «Raimond, turi viņu, viņam ir ierocis.» Sadursmes laikā viņš nevienu brīdi nemēģināja man sist. Viņš pretojās, lai izrautos, un visu laiku mēģināja ķerties pēc ieroča. Es viņu ķēru, grābu, viņš man vairākas reizes izmuka. Mēs jau cīnījāmies pa zemi. Pieļauju, ka ķerot un krītot viņš pārsita degunu, jo neviens sitiens viņam netika izdarīts..
Tajā brīdī, kad es biju viņu neitralizējis, noķēris, piespiedis pie zemes, bet tēvs viņam no maksts bija izrāvis ieroci, līdz galam sapratām, ka tas ir īstais ierocis. Viņš redzēja, ka izkrīt gilze. Tēvs bija neizpratnē, kā cilvēks ar kaujas ieroci var atrasties mežā.
Kamēr mēs cīnījāmies, viņš vairākkārt atkārtoja, ka brīdinājuma šāviens jau ir bijis, domājot, ka nākamais šāviens būs pa mani.
Mēs viņu atbruņojām, viņš ilgi spirinājās un bļāva, ka mēs nezinām, kas viņš ir, ka ar mums visiem izrēķināsies un tiks galā, un nogalinās nošaujot. Tās bija pirmās emocijas. Kad bijām ilgāku laiku viņu paturējuši, viņš nomierinājās. Pirms tam sasējām viņa kājas un rokas ar suņu siksnu, jo vienkārši vairs nevarējām tik ilgi noturēt – policija atbrauca pēc 15-20 minūtēm. Stāvējām blakus, lai viņš pēkšņi neizraujas. Tajā brīdī ierocis bija pie tēva, ieroci atdevām policijai. Mēs viņu nepārmeklējām, bet paprasījām, vai ir nazis. Viņš teica, ka nē. Policija, viņu pārmeklējot, ieraudzīja viņam vēl pus aptveri ar piecām lodēm. Tur bija arī ieroču nēsāšanas atļauja.»
Pēc notikušā Stradiņš esot atvainojies Elbakjanam un viņa ģimenei.
Vai sasita skrējēju līdz asinīm?
Elbakjans apgalvoja, ka neesot sitis skrējējam pa seju. Viņš pieļauj, ka deguns pārsists cīņas laikā, kamēr skrējējs rāvās ārā un krita. Arī viņam pašam esot nelieli miesas bojājumi, piemēram, sasists plecs un kājas. Viņš gan par to neesot informējis policiju, jo tobrīd nekas neesot sāpējis.
Kad atbraukuši policisti, arī viņi bijuši šokā, ka skrējējam bijis kaujas ierocis. Policisti jautājuši, kā Elbakjans uzdrošinājies cīnīties ar cilvēku, kam bija kaujas ierocis. Viņš uzsver, ka nav zinājis, ka tas ir kaujas ierocis. Viņš domājis, ka tā ir gāzes pistole, jo nav tik liels speciālists ieročos. Tikai pēc neitralizēšanas Raimonds līdz galam sapratis, ka pretinieks bijis bruņots ar kaujas ieroci.
Ja es būtu zinājis, ka tas ir kaujas ierocis, nezinu, vai būtu meties tur pa vidu.
Secinājumi pēc notikušā
Pēc šiem notikumiem Elbakjanam radušies vairāki secinājumi. «Man dzīvē ir gadījies redzēt un būt tuvumā naktsklubiem, kur piedzērušies puiši kārto attiecības mīlestību un nepareizu skatienu dēļ, bet, ja godīgi, es nebiju redzējis nevienu, kas izrauj ieroci un sāk šaut kaut kur. Te kārtējo reizi pierādās, ka pat visnevainīgākajā situācijā – svētdienas rītā pulksten 10.30 saulītē var kādam cilvēkam «aiziet širmis ciet».
Jau iepriekš mani šajā pasaulē nekas neizbrīnīja, bet tagad vēl jo vairāk mani nekas neizbrīna.
Šobrīd šī situācija man saistās ar kino lietu, kur nošāva četru bērnu tēvu.»
Arī valstiskā līmenī notikušais viņam raisījis pārdomas par ieroču nēsāšanas atļauju izsniegšanas kārtību un pamatojumu. «Es uzskatu – ja tu neesi dienestā, tev nav jābūt līdzi ierocim.»
Viņš uzskata, ka ieroču nēsāšanas atļauju kritērijiem jābūt ļoti stingriem,
it īpaši redzot, ka cilvēki iespaidojas no pasaulē notiekošā, piemēram, Amerikā regulāri notiek apšaudes un teju katram cilvēkam ir ierocis.
«Gribētu, lai valstiskā mērogā šim incidentam pievērš vairāk uzmanības un uz to skatās kā uz gadījumu, kas, paldies Dievam, beidzās ar izrautu ieroci. Tagad mums katram būs jāatbild par savu uzvedību, bet man sirdsapziņa ir tīra, par to nepārdzīvoju. Vienīgais, ko pārdzīvoju, ir tas, ka maniem bērniem tas bija jāredz.»
Vai suņa saimnieki rīkojās pareizi?
Elbakjans norāda, ka incidenta dienā viņa suņi brīvi skrējuši pa mežu, kā to darījuši pēdējos piecus gadus. Viņš noskaidrojis, ka Rīgā, Biķernieku mežā, suni var laist bez saites un uzpurņa, ja viņš ir sasaucamā attālumā un saimnieks kontrolē viņa darbību.
Lai gan pēc tam skrējējs uzrakstījis, ka suns viņam meties virsū, Elbakjans uzskata, ka tas nav iespējams, jo šīs šķirnes suņi tā nemēdzot darīt. Tas būtu unikāls gadījums.
Saistībā ar Biķernieku mežā notikušo incidentu TVNET jautāja Rīgas domē, kādas ir prasības, lai Biķernieku mežā vestu pastaigā suņus, - vai tiem ir jābūt saitē, ar uzpurņiem, vai tomēr suņi var brīvi skraidīt pa mežu.
Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Laila Ivāna atsaucās uz Ministru kabineta noteikumiem «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai».
Tajos rakstīts, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Rodas jautājums - vai suņa īpašnieks, kas atrodas 150 metru attālumā no dzīvnieka, spēj viņu kontrolēt?
Kāpēc bija jāfotografē un jāpublisko asiņojošais cilvēks?
Elbakjans sacīja, ka fotografējis asiņojošo Stradiņu, lai parādītu cilvēkiem, ka viņam bija īsts ierocis un ka tas tiešām bija viņš. Uzzinot Stradiņa nodarbošanos un ietekmi, Elbakjans baidījies, ka lieta varētu tikt notušēta. Tāpēc viņš cēlis gadījumu gaismā.
Elbakjans ir arī nobažījies, ka Stradiņš varētu viņam atriebties pat pēc ilga laika, piemēram, desmit gadiem. Tāpēc viņš cer, ka Stradiņam tiks atņemta ieroču nēsāšanas atļauja, kā arī tiks pārbaudīts un kontrolēts viņa garīgās veselības stāvoklis.
To visu sakot, viņš vērš uzmanību uz savākto informāciju par skrējēju. Stradiņš jau senāk esot pārvietojies ar ieroci, piemēram, gājis uz sporta zāli ar ieroci.
Jautāts, kā viņš rīkotos šādā situācijā, ja nonāktu tādā vēlreiz, Elbakjans pauda neizpratni, kas ir un kas nav taisnīgi likuma izpratnē. Viņam nav saprotams, kā var diskutēt par viņa vainu šajā situācijā, jo viņš noķēris un aizturējis cilvēku, kas ar ieroci vērsies pret suni.
Arī turpmāk viņš ir gatavs aizstāvēt sabiedrību, bet nav drošs, ka apzināti lēks priekšā lodei. Protams, izņēmums ir - aizstāvot viņa ģimenes locekļus.
Katrs suņa īpašnieks zinot, ka suns ģimenē tiek uzskatīts par ģimenes locekli.
«Es ļoti ceru, ka šādas situācijas manā dzīvē neatkārtosies,» viņš noslēgumā sacīja un piebilda, ka pievērsīs lielāku uzmanību suņu pastaigām, redzot, ka sabiedrība ir ļoti dažāda.
Maratonam Biķernieku mežā gatavs! pic.twitter.com/qesWrSur7a— Spunde (@sp_un_de) March 23, 2015Stradiņa versija par notikušo
Savukārt Stradiņš suni mēģinājis aizbaidīt, pirms tam raidot brīdinājuma šāvienus, taču vīrietis nevar apgalvot, vai viņa uzbrucējs bija Elbakjans, pirmdien vēstīja portāls skaties.lv.
Stradiņš esot pastāstījis, ka Biķernieku mežā regulāri nodarbojas ar skriešanu un viņam jau daudzus gadus ir ieroča nēsāšanas atļauja, jo nereti piedzīvojis situācijas, kad šajā mežā skraida saimnieku nepieskatīti suņi bez pavadas un uzpurņa, kuri mēģinājuši uzklupt, lai gan bez nopietnām sekām. Tāpēc arī notikuma dienā, izvēloties skriet pa mežu, izvēlējies ņemt līdzi ieroci, lai arī pašam no klaiņojošajiem suņiem nav nācies atšaudīties.
Šoreiz skrējiena laikā viņam virsū skrējis vidēja lieluma suns, lai gan tuvumā saimnieks un citi cilvēki nav bijuši redzami.
Lai suni nobaidītu, Stradiņš, pārliecinoties par drošību, vienu reizi gaisā raidījis brīdinājuma šāvienu. Suns apstājies, taču turpinājis kustību, tāpēc Stradiņš raidījis vēl vienu šāvienu gaisā.
Likt feisbukā savu "varoņdarbu" bildes -cilvēku asins peļķē, lai kas tas arī būtu.. Man laikam nesaprast.No komentāriem vispār vēmiens nāk..— Kristiāna Kalniņa (@krisantta) March 24, 2015Dzīvnieks nobijies un devies prom, bet Stradiņš izlādējis ieroci un turpinājis skriet pa savu ierasto maršrutu, lai gan tūlīt pie viņa ar velosipēdu piebraucis kāds sportiskas miesas būves vīrietis un nogāzis viņu gar zemi. Tajā brīdī pietuvojies vēl kāds cilvēks.
«Tad man ar suņa siksnām tika sasietas kājas un rokas. Es tiku pārmeklēts, un mani gulošu vīrietis, kas brauca uz velosipēda, sita ar dūrēm pa galvu.
Nekāda saruna nenotika, jo vienkārši tiku sists, lai gan pretestību neizrādīju.
Paralēli šīm darbībām tika izsaukta policija,» stāstīja Stradiņš.
Policijā ierosinātas trīs lietas
Valsts policijā TVNET noskaidroja, ka saistībā ar svētdien notikušo policijā sāktas trīs administratīvās lietas un turpinās izmeklēšana.
Viena ir par iespējamiem ieroču nēsāšanas noteikumu pārkāpumiem, otra - iespējamiem dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet trešā - par iespējamu miesas bojājumu nodarīšanu.
Nozīmēta ekspertīze, kuras laikā noskaidros miesas bojājumu pakāpi.
Notikums raisījis sabiedrībā diskusijas.
Tagad visi, kas baidās no suņiem nēsās pistoles un regulāri šaudīsies?!?!? Redzot, kas notiek @RElbakjans lietā, tā izskatās... Farss!— Jānis Celmiņš (@JanisCelmins) March 23, 2015