Ērtajā paralēlajā realitātē dzīvojošā Krievijas inteliģence

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Tik tikko Maskavas centrā bija izskanējuši šāvieni uz Ņemcovu, no visām pusēm mums pāri sāka gāzties ziņas. Neatkarīgi no avota tās visas sliecās vairāk vai mazāk uz trim punktiem: Ņemcova slepkavība izraisīja šoku liberāļu, pārsvarā jauniešu, vidū; pienākusi izšķirošā stunda, lai apvienotos dažādas frakcijas, kas ir opozīcijā Kremlim, un nav pilnībā skaidrs, vai Krievijā vispār ir liberāla opozīcija kā tāda. Baidos, ka īstā ziņa visā šajā stāstā bija tikai nogalinātā uzvārds. Viss pārējais - vecas ziņas.

Pirmās vecās ziņas nāca jau uz karstām pēdām: reportieri, kā viņiem arī pienākas, metās uz epicentru. Un ļaudis no Ņemcova vides padalījās ar viņiem ar satriecošiem atklājumiem par to, kādā valstī, kā izrādās, viņi dzīvo. Tā nu agrāk mēs to nezinājām. Tas ir, bija aizdomas, protams, taču mums nebija ne jausmas, ka tādā apmērā. Tiešām?

Laiks gāja, bet vecās ziņas turpināja pienākt. Vienā no pēdējām Mihaila Kasjanova* intervijām izskanēja vēl viena pēdējā simtgadē ārkārtīgi populāra doma, ka nekur nevar taču inteliģenti cilvēki uz teroru atbildēt ar teroru.

«Mēs taču neesam komando. Negribam.. šaut uz ienaidnieku. Tāpēc, kad šauj uz mums, tas izraisa šoku. Tas ir normāli,» nesen Polijas izdevuma «Newsweek» reportierim paziņoja Krievijas ekspremjers. Un apliecināja: «Liberālā opozīcija mobilizējas.»

Interesanti gan, kādā veidā?

Var jau būt, ka mani priekšstati par opozīcijas mobilizāciju kā kustību, kas līdzīga Solidaritātei vai Tautas frontēm PSRS Baltijas kolonijās, ir nedaudz novecojuši? Varbūt XXI gadsimts piedāvā citus scenārijus? Tā vai citādi, vēl nesen Ķīna pierādīja, ka vecajam konsolidācijas modelim ir dažādas strāvas, un izšķirīgajā brīdī, aizmirstot par iekšējām atšķirībām, tas šodien strādā ne sliktāk kā vakar.

Viss pārējais - izsenis pārrakstītas taisnības. Tāpat kā varu nedod, bet ņem, tā arī politiskā ietekme - tā ir ļoti mērķtiecīgas, dažkārt daudzgadīgas investīcijas dividende.

Kur krievu izglītoto slānis investējis pēdējā gadu desmita laikā?

Turpat vien, kur publika, teiksim, mazāk izglītotā, lai gan ne mazāk ambiciozā. Piedalījās lielā postpadomju pīrāga dalīšanā, bīdīja personīgās karjeras, pelnīja naudiņu un izklaidējās, cik nu naudiņa to ļāva. Turklāt, divgalvainā ērgļa atjaunošanā daži no pašreizējiem «liberālajiem opozicionāriem» paspēja pielīmēt ne mazums spalvu. Un līmētu vēl līdz pat šim brīdim, ja vien 2000. gados viņiem nesāktu izteikt mājienus: iztiksim arī bez jums. Bez jums labāk zinām, kas mums par tautu un kādi varoņi tai šodien vajadzīgi. Kā pēc tādas cūcības neaiziesi opozīcijā?

Šodien viņi visi - liberālā opozīcija

Bet galvenā investīcija un vienīgais krievu inteliģences sociālais sasniegums visu šo gadu laikā bija iespaidīgas paralēlās vides radīšana iedzīvotāju vidū (galvenokārt Maskavā). Par šīs oāzes ievainojamību it kā neviens īpaši neuztraucās, tā kā (un pagaidām) to īpaši no ārpuses netraucēja.

Līdz salīdzinoši nesenam laikam vara neizvērsa nopietnus uzbrukumus drukātajai presei, radio un TV kanāliem, un internetam vēl jo vairāk. Nerunājot par pilsoņu privāto dzīvi. Vesela paaudze paspēja izaugt ar zināmu personīgās brīvības sajūtu - pat ja uz fona, kas tālu no rožaina.

Manāma šā «fona» komponente bija Kremļa sankcionēts terors. Ne tikai masu kaut kur Kaukāzā, bet arī vairāk mērķēti - galvaspilsētā. Neviena no pēdējā laika politiskajām slepkavībām līdz šim brīdim nav atklāta. Bet arī neglaimojošās realitātes klātbūtnē zināma komforta ilūzija publikai saglabājās pārsteidzoši ilgi.

Paši drosmīgākie un dārgākie mākslas projekti - ne tikai starptautiskie ar krievu piedalīšanos, bet arī tikai krievu pašu, - Maskavā tika realizēti gana pārliecinoši. Kādas tik grāmatas neizdeva! Nekas, ka tirāža bija ne vairāk kā 1-3 tūkstoši, - tā sakot, savējiem pietika. Kaut ko interesentiem ārzemēs pat nodeva.

Pārlapojot «Mezoņin» vai «Pinakoteka» tipa ilustrētos žurnālus, tās pašas ārzemes varēja brīnīties: civilizēta valsts, ne mazākās postpadomju piegaršas! Tiesa, kaut kur sīkā drukā izdevniecības informācijas laukos pavīdēja dīvaini nosaukumi, piemēram, «Sarkanais oktobris» vai vietvārdi kā Ļeņingradas apgabals, taču tie jau tādi sīkumi.. Tā uzreiz un tagad arī Maskava uzcelta netika, dodiet tik laiku!

Iedeva. Vēl Gorbačova laikā. Tas notika pat ne vakar. Par maz pierādījumu?

Ietekmīga inteliģences slāņa atkal nebija. Jo tas bija pārāk aizņemts. Pats ar sevi. Kas, starp citu, nekā neizceļas no krievu impēriskās inteliģences tradīcijām, kas divus gadsimtus funkcionēja galvaspilsētas īpašumu oāzes telpā. Tieši tur arī tika radīti praktiski visi krievu kultūras šedevri - skaistākajā Eiropas pilsētā, kas uzbūvēta uz purva, un valdzinošās rezidencēs, kas izkaisītas gar piķa bezceļiem. Tiesa, ir zināms, par ko pārvērtusies šī galvaspilsēta un kas noticis ar tiem īpašumiem. Kā arī ar to inteliģenci. Taču, lai kas tur būtu noticis pēc tam, šedevri tika radīti.

Jo paralēlās realitātes radīšanas meistarībā ar krieviem sacensties arī tagad nevar diemžēl neviens. Krievu programmētāji un krievu internets - vai nav to pašu tradīciju turpinājums?

Ievērojami mazāk spīdošas acīmredzami ir viņu attiecības ar realitāti. Kas arī ir vecas ziņas. Kas laiku pa laikam aktualizējas, kā hroniskas slimības uzliesmojumi.

Būtu Kremlis attapīgāks, pakoķetētu ar tādu inteliģenci. Viss tajā ir kā nākas: pietiekami sašķelta, par sevi visu saprot, vēstures mācības ielāgot negrib, ikkatrā režīmā aizrautīgi konstruē arvien mūsdienīgāku grābekļa modeli, uz kura pati arī uzkāpj, - tieši dzimtenes labajās tradīcijās! Iedzīvināts neokonservatīvisms? Viena bēda: vienoties ar tādu publiku nekādi neizdodas..

Korespondenti tikmēr turpina uzdot jautājumus. Lai vai kas notiktu, un visiem, kam vien var, - un tā līdz pat pasaules galam. Turpinās tos uzdot, pat saprotot, ka skaidru atbildi nedabūs. Tāds viņiem darbs. Rezultāts reizēm var būt vecas ziņas. Līdzīgas tām, kuras jau mēnesi saņemam no Maskavas liberālās opozīcijas, kas «mobilizējas».

* 2010. gada septembrī Mihails Kasjanovs kopā ar Borisu Ņemcovu, Vladimiru Rižkovu un Vladimiru Milovu vadīja koalīciju «Par Krieviju bez patvaļas un korupcijas», kura tā paša gada decembrī tika pārvērsta Tautas brīvības partijā. 2011. gada jūnijā Tieslietu ministrija partiju atteicās reģistrēt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu