Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē saturiski un organizatoriski norit ļoti labi, turklāt šajā laikā nav dzirdēta neviena sūdzība, preses konferencē par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sasniegto pirmajos trijos mēnešos norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Runājot par līdzšinējo prezidentūras norisi, ministrs vērsa uzmanību, ka savā darbā vairākās padomēs un sanāksmēs ir ievērojis citu ministriju ierēdņus un viņu paveikto darbu. Turklāt, kā norādīja ministrs, par Latvijas ierēdņu paveikto ir dzirdējis vairākas atsauksmes.
«Varu teikt droši, ar pilnu atbildības sajūtu, mums nav bijusi neviena izgāšanās,» viņš pauda. «Taisni otrādāk, dzirdu labus vārdus par to, cik profesionāli strādā mūsu ministri un pārstāvniecība Briselē,» piebilda Rinkēvičs.
Jautāts par iespējamajām izgāšanām vai to, ka cilvēki valsts reģionos nav pietiekami informēti par prezidentūras norisi, Rinkēvičs pauda neizpratni, ko tieši iedzīvotāji no prezidentūras norises bija gaidījuši.
"Gribētu kādu drāmu, kur aiziet no Padomes, aizcērtot durvis, vai īpašu atrakciju elementu?" viņš retoriski vaicāja. "Manuprāt, tas, ka viss notiek tik mierīgi, no birokrātiskā un politiskā viedokļa raugoties, ir panākums. Viņš gan atgādināja, ka viss prezidentūras laikā tik mierīgi tomēr nav noticis, aicinot atcerēties terora aktus gada sākumā.
«Vieni biji domājuši, ka uz ielām būs pastāvīgs karevāls un atrakcijas, citi bija domājuši, ka uz Briseli aizskriesim reizes simts, bet ne viens, ne otrs nav taisnība. Latvijas ierēdņiem un politiķiem tā ir pieredze. Savilkt visu kopā,» viņš norādīja, piebilstot, ka aizvadīta ir tikai puse no prezidentūras, kas savukārt nozīmē to, ka vairākas sanāksmes un tikšanās vēl tikai notiks. Turklāt vairāku pieņemto lēmumu nozīmi iedzīvotāji izjutīs tikai līdz prezidentūras beigām vai arī kādu laiku pēc tam.
«Kas attiecas uz reģioniem, kas nav sajutuši prezidentūru, gatavojot tās koncepciju, skatoties uz darba apjomu, mēs nonācām pie secinājumu, ka mēs koncentrēsimies tikai uz Rīgu, jo tas nerada tik lielas neērtības, no loģistikas viedokļa raugoties,» pauda ministrs, atkārtojot iepriekš pausto, ka prezidentūras laikā pieņemto lēmumu nozīmi varēs sajust ilgtermiņā.
Jau ziņots, ka gada sākumā Latvija uz sešiem mēnešiem pārņēmusi ES rotējošo prezidentūru, par savas darbības prioritātēm nosakot ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.
Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi, tostarp veicot koordinācijas funkcijas, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju.
ES Padome ir lēmumu pieņēmējs, kas kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem tiesību aktus un koordinē vairākas politikas jomas ES līmenī. Latvija kā prezidējošā valsts vadīs aptuveni 1500 visa līmeņa Padomes sanāksmes un darba grupas Briselē, Luksemburgā, kā arī Latvijā, virzot darbu ES likumdošanas jomā un veicinot valstu sadarbību. Latvija gan nevadīs sanāksmes, kas attiecas uz ārlietu jautājumiem vai situācijām, kurās darba grupu vai komiteju uzticēts vadīt īpaši izvēlētam pārstāvim vai Eiropas Komisijas pārstāvim.
Rinkēvičs jau vairākkārt norādījis, ka Latvija prezidentūras laikā būs godīga un neitrāla sarunu risinātāja starp visām iesaistītajām pusēm, kā arī skaidrojis, ka Latvijai prezidentūra būs gan pienākums, gan iespēja, kura jāizmanto.
