Ja Krievijas agresija Ukrainā netiks apturēta, nākamās var būt Baltijas valstis - šādu viedokli intervijā LTV raidījumā «Viens pret vienu» pauda Kremļa opozicionāra Borisa Ņemcova līdzgaitnieks, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs.
Ja Krievijas agresija Ukrainā netiks apturēta, nākamās var būt Baltijas valstis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kasjanovs pauda, ka Kremlim nebija ilgtermiņa scenārija Krimas okupācijai, tāpat kā šobrīd nav runas par jaunu teritoriju destabilizēšanu, taču jauni mērķi ir sagaidāmi, ja agresija Ukrainā netiks apturēta. Kasjanovs apšaubīja, ka Putins būtu vēlējies sagrābt teritorijas Austrumukrainā, jo viņa mērķis bija Krima. Spriedze Ukrainas austrumos bijusi kā trumpis, taču Putins pieļāva kļūdu, pietiekami nenovērtējot Rietumu iespējamo reakciju uz šādu rīcību.
Jautāts, vai Krievijai ir plāni situācijas destabilizēšanai Baltijas valstīs, Kasjanovs uzsvēra, ka tās ir īpašs gadījums - tās vienlaikus ir NATO dalībvalstis un valstis ar lielu krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu. «Šobrīd tāda plāna nav, bet, ja situācija Ukrainā turpinās attīstīties atbilstoši Putina iecerētajam scenārijam, proti, bandītiskie separātisti tiks atzīti par leģitīmu varu un kontrole pār robežām netiks nodota Ukrainas valdībai, nākamais mērķis būs Moldova, kas nav NATO dalībvalsts. Ja arī tur viss tiks palaists pašplūsmā un pievērtas acis, nākamie mērķi, protams, būs Baltijas valstis.
Testējot, kā darbojas NATO 5. pants, tas varētu notikt. Daudzi, tajā skaitā Maskavā, netic, ka NATO uz to [5.panta aktivizēšanu] ir spējīgi,»
norādīja Kasjanovs.
Ja Latvijā parādītos «zaļie cilvēciņi», kas rīkotu «revolūciju», turpmākais būtu atkarīgs no tā, kā NATO interpretēs notiekošo - hibrīdkarš, karš. «Mēs šobrīd spekulējam, bet es tikai gribu ieskicēt, ka draudi pastāv, jo tas, kas notiek Ukrainā, nav pieņemams. Ja šis nepieņemamais kļūs par realitāti, uz ko tiek pievērtas acis,
iedomātie draudi var kļūt reāli un šodienas prātojumi, kas var šķist smieklīgi, var izrādīties, ka nav nemaz tik smieklīgi,»
uzsvēra Kasjanovs, atgādinot, ka vēl pirms pusotra gada arī versija par to, ka Krima varētu tikt okupēta, izklausījās smieklīgi.
«Agresoram nevar piekāpties nekādā gadījumā, jo Putina pusē nav ne grama patiesības,»
uzsvēra Kasjanovs. Ne Putinam, ne kādam citam nav tiesību šādi rīkoties. Referendumi un pašnoteikšanās notiek saskaņā ar ANO statūtiem, un tos nevar interpretēt divi cilvēki Krievijas federācijā.
Kasjanovs uzskata, ka patlaban piegādāt ieročus Ukrainai nav nepieciešams, taču viņš atbalsta, ka likumīgi ievēlētai valdībai ir tiesības aizstāvēt savas valsts teritoriālo nedalāmību, un, ja tam nepieciešami ieroči, lai līdzsvarotu kaujas spējas ar agresoru, tie Ukrainai ir jāpiegādā. «Ja agresija turpināsies un pieaugs, tas ir jādara,» uzsvēra Kasjanovs.