Latvijas Tiesnešu biedrība augstu vērtē Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča paveikto tiesu sistēmas attīstībā un norobežojas no Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojumā paustajām atziņām, saucot tās par nekorektām.
Latvijas Tiesnešu biedrība slavē Bičkoviča paveikto
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīja Latvijas Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš, biedrība augstu vērtē Bičkoviča paveikto tiesu sistēmas attīstībā. Tieši laikā, kad AT vada Bičkovičs, ir izveidota Tieslietu padome, kuras darbs pēc būtības ir ticis novērtēts pozitīvi - par to liecinot fakts, ka tiesnešu konferencē uz atkārtotu termiņu tika pārvēlēti no tiesnešu vidus ievēlētie līdzšinējie Tieslietu padomes locekļi.
Tāpat biedrība nepiekrīt apgalvojumam, ka AT vadošos amatos bez konkursa nonāk AT priekšsēdētājam tuvi draugi. «Kārtību, kā tiek iecelti AT departamentu priekšsēdētāji, nosaka likums. Likumā «Par tiesu varu» noteikts, ka «AT departamentu priekšsēdētājus ievēlē AT plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu«. Latvijas Tiesnešu biedrība nesaskata pazīmes, ka AT priekšsēdētājs amatos būtu iecēlis kādu personu, apejot likumā «Par tiesu varu» noteikto kārtību,» secināts biedrības paziņojumā medijiem.
Tāpat Siliņš paziņojumā pauž, ka tieši laikā, kad Bičkovičs ir bijis AT priekšsēdētājs, AT Judikatūras nodaļā veikti vairāki apjomīgi tiesu prakses pētījumi, kuri attiecas uz lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, kā arī tiesu nolēmumu sastādīšanas kvalitātes uzlabošanu.
Vēl Latvijas Tiesnešu biedrība uzskata, ka izveidojusies situācija ap likvidētās AT struktūrvienības - Krimināllietu tiesu palātas - tiesnešiem uzskatāma nevis par AT kļūdu, bet gan par likumdevēja kļūdu, likumā nesniedzot skaidru regulējumu tam, kur turpmāk savu darbu turpinās tie Krimināllietu tiesu palātas tiesneši, kuri netiks uzņemti Krimināllietu departamentā. Daļēji likumdevējs šo kļūdu ir atzinis, cenšoties rast tiesisku risinājumu šai situācijai, par ko liecina apspriešanai Tieslietu padomē iesniegtie likumprojekti grozījumiem likumā «Par tiesu varu».
«Latvijas Tiesnešu biedrība vēlas uzsvērt, ka gan līdzšinējais AT priekšsēdētājs, gan AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns, kurš iepriekš ieņēmis tiesas priekšsēdētāja amatu, ir cienījami tiesneši, kuri iemantojuši autoritāti tiesnešu vidū,» rezumē biedrība.
Savukārt Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība neatbalsta Bičkoviča ievēlēšanu uz atkārtotu pilnvaru termiņu, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Biedru sapulce 20.martā apsprieda AT priekšsēdētāja amata iespējamos kandidātus un bija vienota uzskatā, ka Bičkoviča darbība uz atkārtotu termiņu nav vēlama.
«AT priekšsēdētājam jābūt apveltītam ar vadīšanas prasmēm. Esošais vadības stils nav pieņemams - nav pieņemami, ka vadošos tiesas amatos nonāk tuvi draugi bez atbilstoša konkursa. Tas savukārt ierobežo iespēju prasīt atbildību par paveikto,» norādīts biedrības paziņojumā.
Pēc biedrības domām, AT priekšsēdētājam jābūt redzējumam un vīzijai gan par AT, gan par tiesu sistēmu kopumā, jābūt tās līderim. Gan tiesneši, gan sabiedrība pamatoti saista AT priekšsēdētāja darbību ar visu tiesu sistēmu. «Esošā darbība Tieslietu padomes vadītāja amatā norāda, ka šāda stratēģiska redzējuma un līdera kvalitātes priekšsēdētājam nav. Tieslietu padome līdz šim ieslīgusi sīkumos, rīkojas «post factum» pēc Tieslietu ministrijas vai Saeimas Juridiskās komisijas ierosinājumiem. Nav mērķtiecīgas darbības tiesu sistēmas veidošanā,» pausts paziņojumā.
Kā ziņots, AT priekšsēdētāja amatam kā kandidātus AT struktūrvienības pieteikušas pašreizējo priekšsēdētāju Bičkoviču un kādreizējo AT priekšsēdētāju, Administratīvo lietu departamenta tiesnesi Andri Guļānu.
Pašlaik AT vada Bičkovičs, kurš 2008.gadā tika ievēlēts AT priekšsēdētāja amatā, nomainot Guļānu.
24.aprīlī varētu notikt AT plēnums, kurā tiks rosināts vienu kandidātu apstiprināt Saeimai.