Eiropas pašreizējie riski ir saistīti ar hibrīdkaru, terorismu un migrāciju, šodien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālo parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Mūrniece: Eiropas riski saistīti ar hibrīdkaru, terorismu un migrāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķe uzsvēra, ka Latvijas prezidentūra ES Padomē pastiprinātu uzmanību velta gan Eiropas iekšējās, gan ārējās drošības jautājumiem, un iepazīstināja kolēģus ar prezidentūras aktualitātēm.
«Šajās dienās mēs Romā diskutējam par svarīgākajiem ES dienaskārtības jautājumiem. Ne vien par ekonomiku, bet arī imigrāciju un cilvēku kontrabandu,» klātesošos uzrunāja Mūrniece. «Latvijas prezidentūra norisinās vēsturiski izšķirošā laikā. Gribam to vai nē, Krievijas agresīvā uzvedība ir kļuvusi par mūsu ikdienas rūpju cēloni. Savukārt Eiropas dienvidos un ziemeļos sastopamies ar riskiem, kas saistīti ar terorismu, radikalizāciju un migrāciju. Latvija strauji reaģēja uz teroristu uzbraukumiem Parīzē, Beļģijā un Kopenhāgenā un prezidentūras prioritātēm pievienoja drošību,» pauda Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus akcentējot, ka traģēdija Vidusjūrā liek meklēt jaunus risinājumus, kas saistīti ar migrācijas jautājumiem.
«Ir jāatzīst, ka patlaban tiek mests izaicinājums ES vienotībai. Lai virzītos uz priekšu, ir nepieciešama solidaritāte un kopīga rīcība, vēršoties pret Krievijas īstenoto hibrīdkaru Ukrainas austrumos. Latvijas prezidentūras laikā ES vienotība šajā jautājumā ir saglabāta - esam vienojušies par sankciju saglabāšanu, līdz Krievija pilnībā izpildīs Minskas vienošanās saistības,» par Saeimas priekšsēdētājas pausto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
«Latvijas prezidentūra dara visu iespējamo, lai Rīgas Austrumu partnerības samits šajā ES kaimiņvalstīm trauksmainajā laikā vēlreiz apliecinātu ES apņemšanos adekvāti reaģēt uz šī reģiona vajadzībām,» norādīja Mūrniece. «Patlaban turpinās darbs pie Rīgas samita deklarācijas izstrādes, un mēs uzskatām, ka mūsu partneriem ir jāsniedz uz nākotni vērsta perspektīva, kas balstīta katras ES kaimiņvalsts individuālajās vēlmēs un iespējās,» pauda politiķe.
«Dzīvojot hibrīdkara draudu ēnā, mums jānodrošina lielāka civili-militāro un starpinstitūciju sadarbība tādās jomās kā stratēģiskā komunikācija, robežu drošība un kiberdrošība. ES valstīm jārīkojas kopā ar transatlantiskajiem partneriem, lai uzlabotu stratēģisko komunikāciju. Mums ir jāatbild uz dezinformācijas kampaņām, tādēļ esam gandarīti, ka Eiropadome ir aicinājusi ES augsto pārstāvi ārlietās līdz jūnijam sagatavot stratēģijas komunikācijas rīcības plānu,» uzsvēra Mūrniece.
Runājot par konkurētspējas jautājumiem, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka ir panākts vienots skatījums uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un sagaidāms, ka tas sāks darboties jau šogad. Kā vienu no mūsu prezidentūras prioritātēm viņa minēja arī Enerģētikas savienības veidošanu, paužot gandarījumu, ka šī ambiciozā iniciatīva tika sākta tieši Rīgā. Latvijas prezidentūra turpinās strādāt, lai veicinātu izaugsmi Eiropā, noslēgumā uzsvēra Mūrniece.