Latvija peld līdzi pārējai Eiropai un pati nespēj definēt nekādu mērķi, šādu viedokli, vērtējot Latvijas tālāko attīstību 25 gadus pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pauda viens no kādreizējiem Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem Jānis Kinna.
Viņš gan uzskata, ka
līdz šim, atmetot korupciju un spēcīgo tautas noslāņošanos, kopumā Latvijas attīstības virziens ir bijis pareizs,
piemēram, ja runā par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
«Neticēju, ka būsim NATO. Man šķita, ka Krievija to nekad nepieļaus, ka tās robežvalsts var būt NATO dalībvalsts.
Eiro ieviešana arī ir labs projekts. Dievs dod, ka Eiropai pietiktu prāta eiro noturēt.
Kā projekts tas strādā ideāli. Virziens ir pareizs, jautājums - cik mēs saglabājam savu sabiedrību,» uzskata Kinna.
Viņš secina, ka normālai attīstībai traucē korupcija, jo tirgus attiecības tiek grautas un ekonomika neattīstās. Tā ir ķēde, kas rada daudz fundamentālākas sekas.
«Man žēl, ka mēs to aizsardzību tikai tagad sapratām,
pēc Ukrainas notikumiem. Mēs 2% [no iekšzemes kopprodukta] aizsardzībai būtībā jau bijām sasnieguši, bet to naudu izkleķerējām. Uzbūvējām visu ko, tikai ne to, kas vajadzīgs aizsardzībai,» secina Kinna.
Vaicāts, cik liela daļa cilvēku patlaban par valsti dzīvo ar to pašu sajūtu, kāda bija pirms 25 gadiem,
Kinna vērtē, ka ļoti daudzi, tai skaitā viņš, nestādījās priekšā, ka kapitālisms varētu būt tik skarbs.
Tāpēc ilūzijas daudziem zuda. Tomēr neatkarīgas valsts esamības nepieciešamību vairums ļaužu neapstrīd un
vajadzība pēc valsts saglabājas un, viņaprāt, nekad nepazudīs.
Valsts sistēmas kvalitāti gan varētu vēlēties labāku, atzīst bijušais politiķis.
Pēc viņa domām, savulaik tika pieļauts daudz kļūdu pārstrādes uzņēmumu privatizācijā. Tā savulaik uzskatīta par panaceju, kas izglābs visu, bet notika pārāk strauji. Zemniekiem atdota gan zeme, gan pārstrāde, bet viņi nebija gatavi un, cik ātri saņēma, tikpat ātri tika vaļā no pārstrādes. «Pārdeva, izputēja, un to izmantoja cilvēki, kam bija vairāk prāta, un ieguva samērā lielus kapitālus,» spriež Kinna.
Vaicāts, kā izturas pret šā brīža politiķiem, Kinna norāda, ka ar viņiem nav kontaktu. Taču viņš atzīmē «fantastisku fenomenu» - cilvēks, nokļūstot pie varas, domā, ka šī vara viņam dota, lai viņš kļūtu bagāts, lai palīdzētu saviem draugiem, biznesam. Un tā Latvijā ir ļoti pieņemta norma.
Savukārt mēģinājumi politikā iesaistīties cilvēkiem ar ideāliem bijuši nesekmīgi. «Arī visi tie mēģinājumi, kas ir bijuši, - [Ingunas] Sudrabas tautas kustība strauji pārvēršas par sīkpartiju, Meirovica biedrība bija cerīgs mēģinājums, bet tad viņi ieplūda partijā. Kļuva interesanti, un lielāks politisks spēks viņus iesūca un izšķīdināja,» komentē Kinna.
Pēc viņa teiktā, viņam pašam vairs nav aicinājuma iesaistīties politikā un ir nedaudz citas vērtības.
Kinna deviņdesmitajos gados aktīvi iesaistījās LTF un bija viens no līderiem jeb tā dēvētā lielā sešinieka. Viņš aktīvi piedalījās Latvijas Zemnieku savienības atjaunošanā, bijis gan deputāts, gan zemkopības ministrs. Laikā no 2005.gada līdz 2011.gadam Kinna vadīja Valsts meža dienestu, bet patlaban jau vairākus gadus dzīvo Austrijā, kur nodarbojas ar viesnīcu biznesu.
