Rinkēvičs: Drošību un stabilitāti nevar uzskatīt par pašsaprotamu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Nelikumīgā Krimas aneksija un Krievijas agresija Ukrainas austrumos pierāda to, ka mūsdienu globalizētajā pasaulē drošību un stabilitāti nevar uzskatīt par pašsaprotamu, paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Piedaloties paneļdiskusijā, kas norisinājās ikgadējās Lenarta Meri konferences ietvaros Tallinā, Rinkēvičs vērsa klausītāju uzmanību uz gatavošanos Austrumu partnerības samitam Rīgā un apstākli, ka mūsdienu globalizētajā pasaulē drošību un stabilitāti nevar uzskatīt par pašsaprotamu, jo to pierāda notikumi pagājušajā gadā - nelikumīgā Krimas aneksija un Krievijas agresija Ukrainas austrumos. Tāpēc galvenais Austrumu partnerības uzdevums un Eiropas Savienības (ES) kopējās interesēs ir veidot miera un labklājības zonu ES kaimiņvalstīs. Nespēja paveikt šo uzdevumu tieši ietekmēs reģionālo stabilitāti, uzskata Rinkēvičs.

«Nav šaubu, ka Austrumu partnerības politika ir pievilcīga visiem mūsu partneriem, tā attīstās un līdz šim ir bijusi veiksmīga. Protams, ka katra valsts no Austrumu partnerības sagaida tos mērķus, ko tās katra sev ir izvirzījusi. Tādēļ ar katru no partnervalstīm ir jāstrādā individuāli. Ceru, ka tas tiks iezīmēts Rīgas deklarācijā, pie kuras pašlaik norisinās aktīvs darbs. Rīgas samits norisināsies citos apstākļos kā līdz šim, taču Eiropas Savienība ir joprojām atvērta, īpaši Austrumu partnerības valstīm. Vēlos uzsvērt, ka galvenais kritērijs nākamajam solim ceļā uz Eiropas Savienību, ir katras partnervalsts gatavība ieviest tos principus un vērtības, kas ir noteiktas Eiropas Savienībā,» sacīja Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka intensīvs dialogs ar visiem partneriem mobilitātes jomā liecina, ka šī joma ir prioritāra starp Austrumu partnerības valstīm sadarbībā ar ES. «Paveiktais vīzu liberalizācijas jomā pietuvinās mūsu partnerus tuvāk Eiropas Savienībai,» pauda Rinkēvičs.

Paneļdiskusijā ar nosaukumu «Eiropas politika jāpārskata: vai kaimiņi jāatstāj aukstumā?» (European Policies Revisited: Neighbours Left out in the Cold?) piedalījās Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas vadītāja Tinatina Kidašeli (Tinatin Khidasheli ), Lielbritānijas Starptautisko attiecību institūta (Chatham House) pētniece Orīsija Lutseviča (Orysia Lutsevych), Igaunijas vēstnieks Eiropas Savienībā Mati Māsika (Matti Maasikas), Oksfordas universitātes Sv.Antonija koledžas akadēmiskā pētniece Leila Alieva (Leila Alieva) un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Astotajā Lennarta Meri konferencē ar nosaukumu «Pasaules kārtības robežas», kas Tallinā norisinās no 24.līdz 26. aprīlim, šogad galvenā uzmanība ir veltīta starptautiskajai situācijai 40.gadadienā pēc Helsinku vienošanās, kas paredzēja Eiropas drošības un sadarbības organizācijas izveidi un robežu valstu nedalāmību Eiropā.

Konferencē piedalās vadošie starptautisko attiecību un drošības politikas pētnieki un valstu amatpersonas, tostarp Igaunijas Republikas prezidents Tomass Henriks Ilvess, Baltijas valstu ārlietu ministri, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs, NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs, iknedēļas izdevuma The Economist vecākais redaktors Edvards Lūkass un vadošie starptautisko attiecību pētnieki.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu