Mediju videi vajadzētu piemist gan pašpārliecinātībai, gan arī pašizpratnei kā reālai ceturtajai varai, kura ir neatņemama valsts pastāvēšanas un demokrātijas procesa daļa, taču Latvijas žurnālistiem trūkst šī lepnuma un pašapziņas, intervijā «Latvijas Avīzei» pauž Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Viņš novērojis, ka Latvijas medijiem ir ļoti daudz prasību pret valsts iestādēm un politiskajiem lēmumu pieņēmējiem, taču tas, kas ir pietrūcis, ir žurnālistu un mediju vides pašiniciatīva un atbildības uzņemšanās - tas, ko sauc par atbildīgumu sabiedrības priekšā.
«Žurnālisti ieņem tādu uzbrūkošu pozīciju, kas ir labi, jo sargsunim arī jābūt. Tomēr saviem lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem vajadzētu veidot arī sajūtu par to, ka ir atgriezeniskā saite, ka ir dialogs ar viņiem. Mums valsts pārvaldē ir ētikas kodeksi, ierēdņiem ir pienākumi un ierobežojumi. Žurnālistiem tādu nav. Nav arī mediju kritikas kā tādas, Latvijā tā ir ļoti ierobežota,» intervijā «Latvijas Avīzei» stāsta Putnis.
Viņš atzīst, ka arī akadēmiskā vide komunikācijas zinātnē ir ļoti sašķelta. «Tas pirmais, ko es vēlētos sasniegt, ir, ka mediju vide, izdevēji, mediju īpašnieki sper šo soli un saka - mēs tagad uzņemamies atbildību par savu darbu, par saviem profesionalitātes kritērijiem, par šīs vides sakārtošanu,» stāsta KM Mediju politikas nodaļas vadītājs.
Viņš uzskata, ka tikai pēc tam, kad minētais būs noticis, var prasīt arī valdības, parlamentāriešu, politisko un nevalstisko organizāciju līdzdarbību komunikācijas vides uzlabošanā.
