Komentējot Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes neizpratni par advokāta noraidīšanu sarunā ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB), tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka birojam ir tiesības atsevišķos gadījumos noraidīt advokāta klātbūtni.
Tiesībsargs: SAB ir tiesības atsevišķos gadījumos noraidīt advokāta klātbūtni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, tiesībsargs vēstulē Dreimanei skaidro, ka ir pieļaujamas situācijas, kad juridiskās palīdzības sniedzēja dalība pārrunās varētu tikt ierobežota valsts drošības aizsardzības interesēs. Tajā pašā laikā iestādei katrā individuālā gadījumā ir atbilstoši jāpamato noteiktais ierobežojums un tā samērīgums.
«Neparedzot konkrētus priekšnoteikumus šādu tiesību ierobežošanai, iestādes darbība nav paredzama, tādējādi radot šaubas par personas tiesību aizsardzības efektivitāti konkrētajā procesā,» teikts vēstulē. Pastāv dažādi apstākļi, kas var ietekmēt personas dalību SAB rīkotajās pārrunās, piemēram, valsts noslēpumu saturošas ziņas pārrunās var izpaust tikai gadījumā, kad personām ir attiecīgā pielaide vai arī pastāv kāds cits regulējums, kā nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību. Taču Tiesībsarga biroja rīcībā nav informācijas, ka šādas pielaides būtu piešķirtas advokātiem.
Vienlaikus Tiesībsarga birojs pievienojas viedoklim, kuru paudusi Satversmes tiesa, proti, valsts noslēpuma aizsardzību regulējošās tiesību normas ir iespējams interpretēt tādā veidā, kas iespēju robežās nodrošinātu katras konkrētās pārbaudāmās personas intereses un attiecīgi uzklausīšanas principa efektivitāti.
Jansons gan atgādina, ka pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas un anulēšanas process nav pārbaudāms tiesā.
Jansons arī vērš Dreimanes uzmanību, ka normatīvajos aktos nav regulēts jautājums par advokāta tiesībām piedalīties SAB pārrunās ar klientu ne pielaides izsniegšanas, ne arī anulēšanas procesā. No tā esot secināms, ka no ārējiem, publiski pieejamiem normatīvajiem aktiem neizriet tiešs aizliegums personai izmantot juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību pielaides valsts noslēpumam anulēšanas procesā.
Gadījumā, ja ir pieļauts uzklausīšanas principa pārkāpums SAB lēmuma pieņemšanas procesā, no kā varētu būt bijis atkarīgs gala lēmums, personas uzklausīšanu var rīkot arī apstrīdēšanas procesā, piebilst tiesībsargs. Viņš arī uzsver, ka personas uzklausīšana ir būtiska procesuālā garantija, kas personai ir jānodrošina pirms lēmuma pieņemšanas.
Jau ziņots, ka 13.aprīlī SAB anulēja Dreimanei pielaidi valsts noslēpumam. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka Dreimane šī iemesla dēļ nevar turpināt darbu līdzšinējā amatā un viņai piedāvās rotāciju uz citu amatu. LTV raidījums «Panorāma» 21.aprīlī vēstīja, ka Dreimanei piedāvāts pāriet darbā uz Kultūras ministriju, tomēr viņa šo piedāvājumu noraidījusi.
Pirms SAB lēma par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu Dreimanei, viņa vairākas reizes tika aicināta uz pārrunām. Valsts kancelejas direktore vēlējās uz pārrunām ierasties ar advokātu, tomēr SAB šo lūgumu četras reizes noraidīja.
Lēmums par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu Dreimanei tika pieņemts bez pārrunu veikšanas ar viņu. Tikmēr Dreimane uzskata, ka tas ir viņas tiesību pārkāpums. 21.aprīlī viņa pārsūdzējusi SAB lēmumu anulēt viņai pielaidi valsts noslēpumam. Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram atbilde jāsniedz mēneša laikā.