Lai gan Eiropas Savienība (ES) atbalsta dažus ar žurnālistiku saistītus projektus, kā arī uztur savu televīziju «EuroparlTV», tā nedod finansējumu pētnieciskajai žurnālistikai, un šī situācija būtu jāmaina, šodien Rīgā, uzrunājot Pasaules preses brīvības dienas pasākumu dalībniekus, sacīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja un redaktore Inga Spriņģe.
Viņa skaidroja, ka dalībvalstīs, kuras ES pievienojās salīdzinoši nesen, piemēram, Latvijā, ir ļoti problemātiski iegūt finansējumu, lai varētu nodarboties ar pētniecisko žurnālistiku. Savukārt ES fondos šim mērķim līdzekļi nav paredzēti.
Lai gan ES ir programma, kas piešķir finansējumu medijiem dalībvalstīs, šī nauda pārsvarā tiek tērēta informēšanai par ES aktivitātēm, kā arī konferenču, forumu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanai.
Jaunajās ES dalībvalstīs arī nav iedibinātas tradīcijas ziedot pētnieciskajai žurnālistikai, kā tas ir vecajās ES valstīs. Piemēram, Francijā par ziedojumiem tiek uzturēta tāda pētnieciskās žurnālistikas organizācija kā «Mediapart», kas atklāja, ka Francijas politiķe Marina Lepēna ir saņēmusi apjomīgu aizdevumu no Krievijas bankas.
Ņemot vērā, ka mediju situācija pasliktinās, ES šī politika būtu jāmaina, atrodot veidu, kā atbalstīt pētniecisko žurnālistiku dalībvalstīs, pauda Spriņģe.
Kā ziņots, šajās dienās Rīgā norisinās Pasaules preses brīvības dienas pasākumi, kas ir viena no lielākajām un pasaulē visplašāk atzīmētajām Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvām.
Pasaules preses brīvības dienas pasākumos piedalās vairāk nekā 500 dalībnieki no 81 valsts.
