Aizvadītais gads nav būtiski mazinājis Latvijas iedzīvotāju laimes sajūtu - «laimes indeksa» rādītājs ir tuvu pērn sasniegtajam vēsturiski augstākajam līmenim pēdējo 13 gadu laikā, liecina ikgadējais «LNT Ziņu TOP 10» un pētījumu kompānijas «SKDS» īpašais valsts svētkiem veltītais pētījums.
Uz jautājumu «Vai kopumā Jūs jūtaties laimīgs?» ar «Jā» vai «Drīzāk jā» atbildējuši kopumā 72,7% aptaujāto. Pērn, kad sasniegts vēsturiski augstākais rādītājs, tā atbildēja 73,3% aptaujāto.
Tieši pēdējos divos gados iedzīvotāji ir bijuši vislielākie optimisti, pārspējot gan krīzes, gan pirms tam par «treknajiem gadiem» dēvētos laikus.
Sociologs, «SKDS» vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata: tas nozīmē, ka laime nav tikai naudā un tās daudzumā, bet gan vairāku sajūtu dimensiju summa.
«No vienas puses, šis pēdējais mērījums ir iepriecinošs. Tas ir viens no vēsturiski augstākajiem vērtējumiem, bet ir par naga melnumu mazāks nekā pirms gada. Tas, kas neiepriecina, – tas neturpina kāpt,» vērtē Kaktiņš.
Pēc viņa vārdiem, ja Latvijas rādījumu ieliekam globālākā kontekstā,
salīdzinot, ko saka aptaujas citās valstīs, tad esam salīdzinoši pie nelaimīgākajām valstīm.
Arī klimats varētu būt pie vainas, jo mitrums, garās ziemas, saules trūkums var iespaidot laimes sajūtu. Bet arī tas ir relatīvi, jo cilvēku apmierinātība ir augstāka gan saules lutinātajās Āfrikas valstīs, gan dūmakaini pelēkajās Skandināvijas valstīs, norāda raidījums.
Noliedzoši uz jautājumu, vai jūtas laimīgi, atbildējuši 21% aptaujāto, un tas ir pavisam nedaudz mazāk nekā pērn, kad to atzina 21,6%.
Laimes sajūta būtiski atšķiras dažādās vecuma grupās.
18-24 gadus vecu jauniešu vidū sevi par laimīgiem uzskata 89%, 35-54 gadu vecumā šādu cilvēku īpatsvars veido ap 70%, bet vecumā pēc 55 gadiem tā jūtas tikai 63%.
Pētījums arī rāda, ka
laimīgāki jūtas cilvēki ar augstāku izglītību,
turpretī tas, vai cilvēks strādā privātajā vai publiskajā sektorā, laimes sajūtu būtiski neietekmē.