Vispārējās vidējās izglītības noteikšana par obligātu kopumā ir atbalstāma, taču jāzina, kā novērst vidusskolas posma «atsēdēšanu», uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte vispārējās izglītības jautājumos Irina Avdejeva.
Avdejeva aģentūrai LETA skaidroja, ka šāda iecere nav jaunums, jo tā tika nostiprināta arī valdības deklarācijā. Parlamentārietis Ints Dālderis (V) rosina šo procesu sākt jau tagad, kas, LIZDA vērtējumā, ir apsveicami, jo diskusija tiek sākta laicīgi.
Latvijai ir vajadzīgi izglītoti jaunieši, uzsvēra Avdejeva, tomēr viņa šaubās, vai būs iespējams motivēt visus jauniešus turpināt izglītošanās procesu vispārējās izglītības posmā. «Ir jādomā par to, vai ir vajadzīgs, ka jaunieši vienkārši tāpat «atsēž» visu šo laiku un skolu beidz ar sliktām sekmēm,» bažījas LIZDA eksperte.
Viņa skaidroja, ka būtu jāstrādā pie tā, lai mudinātu jauniešus izvēlēties profesionālo izglītību. LIZDA atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas plānu panākt to, ka katrs otrais pamatskolas absolvents, izvēloties turpmāko izglītības ceļu, dosies mācīties profesionālās izglītības iestādē.
Avdejeva pauda, ka bieži vien dzirdētas atsauksmes par to, ka profesionālā izglītība ir grūtāka nekā vispārējā, jo līdzās vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem jāapgūst arī profesijas pamati. Līdz ar to, iespējams, varētu apsvērt domu par centralizēto eksāmenu atvieglošanu profesionālās izglītības skolēniem, kā tas notiek, piemēram, Lietuvā, norādīja Avdejeva. Tomēr šajā gadījumā ļoti svarīgi saprast, vai valsts ir gatava pazemināt vispārējos mācību priekšmetos iegūstamo zināšanu līmeni.
LETA jau ziņoja, ka Dālderis rosina grozīt Izglītības likumu, tajā nosakot obligātu vidējās izglītības iegūšanu vai tās iegūšanas turpināšanu līdz 30 gadu vecuma sasniegšanai.
Šāda norma aizstātu pašreizējo, kas paredz, ka obligāta ir pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Dālderis aģentūru LETA informēja, ka jaunā kartība papildināma ar to, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošina vidējās izglītības ieguves īstenošanas obligātumu, paredzot izņēmumus personām veselības dēļ un nosakot tiesību ierobežojumus, kā arī to īstenošanas kārtību tām pilngadīgām personām, kuras nepilda vidējās izglītības ieguves pienākumu.
Deputāts rosinājis, ka noteikumi varētu stāties spēkā 2018.gada 1.septembrī, savukārt līdz tam - no 2016.gada 1.septembra - šī norma attiektos uz personām, kuras dzimušas pēc 1990.gada 1.janvāra. Savukārt no šī gada 1.septembra līdz 2016.gada 31.augustam obligāta būtu vidējās izglītības iegūšana vai izglītības ieguves turpināšana personām, kuras ir dzimušas pēc 1997.gada 1.janvāra.
Dālderis norādījis, ka obligātas vidējās izglītības noteikšana varētu sekmēt profesionālās vidējās izglītības apguvi, profesijas iegūšanu, veicināt tautsaimniecības izaugsmi un vispārējo sabiedrības intelektuālo attīstību, kā arī ļaus veiksmīgi optimizēt izglītības iestāžu tīklu valstī. Jau Satversmes sapulcē apspriežot Satversmes otro daļu, tika diskutēts par vidējās izglītības obligātumu, atgādināja deputāts.
