Katoļu arhibīskaps Jānis Pujats šodien Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā izmantoja, lai kritizētu pirms Jāņiem Rīgā gaidāmo Eiropas seksuālo minoritāšu praidu, valsts svētku tematikai savā uzrunā īpaši nepievēršoties.
Pujats konstatēja -
lai arī viņš gribētu šo pasākumu novērst, tas nav iespējams, jo «aiz tā stāv» Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas varot atcelt jebkuru valstī pieņemtu likumu.
Šādos apstākļos Pujats vēlēja ticīgajiem praida laikā izvairīties no konfrontācijas un pamest Rīgu, lai galvaspilsētas ielas būtu pēc iespējas tukšākas. Arī Napoleons karu esot zaudējis nevis Borodinas kaujā, bet gan tad, kad ienācis pustukšajā Maskavā, līdzībās runāja katoļu kardināls.
Viendzimuma laulības ir laulību parodija, uzrunu noslēdza Pujāts.
Luterāņu arhibīskaps: Ar netīru sirdi valsti neuzcelt
Ar netīru sirdi valsti īsti neuzcelt, šodien Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā uzsvēra luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags.
Pēc mācītāja vārdiem, lai valsts būtu izdevusies, tai ir vajadzīga svēttapšana. «Esam ieguldījuši miljonu miljonus Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienībā, bet ko mēs esam ieguldījuši Latvijas svēttapšanā?» retoriski vaicāja Vanags.
Vanags atzīmēja, ka nepieciešams panākt, lai Latvijā neviens vairs nesaka, ka mīl šo zemi, bet ienīst šo valsti.
Arhibīskaps uzsvēra, ka visur dzīvē ir nepieciešama ticība, piemēram, valsts gadījumā bija nepieciešama cilvēku ticība tam, ka viņi var padzīt «sarkanos un zili pelēkos», lai uzceltu savu valsti. Arī Atmodas laikā cilvēkus vadīja ticība - viņi gāja ar ticību par valsti, lai arī nezināja, ko pretī darīs padomju vara.
Valsts atjaunošana nebija beigas, bet gan tikai sākums, lai atraisītos no veciem tikumiem un vērstos pie jauniem, piebilda Vanags.
Baptistu mācītājs Edgars Godiņš uzsvēra, ka «mēs novērtējam brīvības gadus, kuros ir miers, un īpaši tos, kuros ir sirdsmiers». Vēlu atjaunotus cilvēkus atjaunotā valstī, sacīja Godiņš.
Savukārt pareizticīgo garīdznieks Jānis Dravants piebilda, ka zemes dzīves laiks aizrit tik ātri, ka nevaram būt slinki, varas kāri, bezatbildīgi un atļauties citus netikumus.
