Rīgas Austrumu partnerības samits būs stingrs apliecinājums Eiropas vienotībai, paudis Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Pirmdien, 4.maijā, Rīgas Austrumu samita priekšvakarā Romā notika ES kaimiņu politikai (EKP) veltīta konference «ES un tās kaimiņi: veidojot nākotnes ceļu» (EU and its Neighbours: Charting the Way Forward).
Konferenci atklāja Itālijas ārlietu ministra vietnieks Benedeto Della Vedova ( Benedetto Della Vedova), kurš norādīja, ka EKP īstenošana ir nozīmīga vidēja un ilgtermiņa politika stabilitātes nodrošināšanai ES kaimiņu reģionos. EKP īstenošanā ir nepieciešama sabalansēta pieeja gan Dienvidu, gan Austrumu dimensijās.
ĀM valsts sekretārs Pildegovičs, uzstājoties Austrumu partnerības jautājumiem veltītajā panelī, atzīmēja, ka Rīgas Austrumu partnerības samita mērķis ir apliecināt Eiropas Savienības iesaisti un apņemšanos veicināt stabilitāti un mieru Austrumu partnerības valstīs.
Valsts sekretārs uzsvēra, ka Austrumu partnerība nav konfrontējoša politika, tās mērķis ir attīstīt tādu sadarbību, kas būtu piemērota un atbilstoša katras Austrumu partnerības valsts interesēm un vajadzībām, stiprinot partnervalstu institūcijas, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaisti un biznesa kontaktu attīstību. Pildegovičs norādīja, ka Austrumu partnerības samits Rīgā būs stingrs signāls Eiropas vienotībai.
EKP ir viena no ES ārpolitikas prioritātēm, kas īpašu nozīmi ieguvusi Latvijas ES prezidentūras laikā, kad notiek EKP stratēģiskais pārskats.
Latvijas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca, uzstājoties ES dienvidu kaimiņiem veltītajā panelī, norādīja, ka politiskais dialogs ar ES dienvidu kaimiņiem, ir stūrakmens, lai nodrošinātu šīs politikas īstenošanu, lai veicinātu drošību un stabilitāti Vidusjūras reģionā.
Konferences noslēgumā Pildegovičs un Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ģenerālsekretārs Mikele Valensīze (Michele Valensise) norādīja uz ES vienotības nepieciešamību un stratēģisku pieeju, pārskatot EKP politiku un veidojot to atbilstošu partnervalstu interesēm. Valensīze uzsvēra, ka politikas dzīvotspējas pamats ir sabiedrības iesaiste un līdzdalība.
Konferencē piedalījās kaimiņu politikas pētnieki un eksperti Lora Delkūra (Laure Delcour), Kaha Gogolašvili (Kakha Gogolashvili), Arkādijs Mošess (Arkady Moshes), Edaurds Solers (Eduard Soler), Daniels Levi (Daniel Levy) un Kristīna Kauša (Kristina Kausch).
Tāpat konferencē uzstājās arī Itālijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ES jautājumu ģenerāldirektors, bijušais Itālijas vēstnieks Lībijā, Džuzepe Bučino Grimaldi (Giuseppe Buccino Grimaldi), kurš uzsvēra, ka ES dienvidu kaimiņu stabilitāte ir cieši saistīta ar Eiropas drošību.
Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā rīkotā konference tika organizēta sadarbībā ar Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministriju un Itālijas Ārpolitikas institūtu.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 150 dalībnieki, tajā skaitā ES dalībvalstu un kaimiņu politikas partnervalstu vēstnieki Itālijā, kuri izteica pateicību Latvijai kā ES Padomes prezidējošajai valstij par ieguldījumu EKP veidošanā un konferences diskusiju laikā gūtajām atziņām par nepieciešamo kopējo rīcību EKP attīstībā.
