Eiropas Savienībā (ES) notiek diskusijas par militāra līdzekļu izmantošanu, lai risinātu nelegālās imigrācijas problēmu, taču vienlaikus tām šobrīd vēl nav rezultātu, atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Graube: ES diskutē par militāru līdzekļu izmantošanu cīņā ar nelegālo migrāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šādas diskusijas ir, bet es negribētu teikt, ka viņām šobrīd ir kaut kāds rezultāts. Pāragri runāt par militāra spēka pielietošanu,» skaidroja Graube. NBS komandieris arī norādīja, ka patlaban arī nevar paust viedokli par Latvijas armijas iesaistīšanos šādos pasākumos. «Kas attiecas uz citu mūsu [Latvijas] struktūru dalību - mēs jau to darām [iesaistāmies nelegālās imigrācijas apkarošanā]. Robežsargi ir jau daļa no «Frontex» operācijas. Mēs esam daļa no ES spējām kontrolēt migrācijas plūsmu,» teica Graube.
Vienlaikus viņš atzina, ka militāru līdzekļu izmantošana, lai risinātu nelegālo imigrāciju, varētu tikt iekļauta gaidāmās ES dalībvalstu bruņoto spēku komandieru tikšanās dienaskārtībā.
ES Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Patriks Derusjē tikmēr uzsvēra, ka ES dalībvalstis vēlas izvērst visu iespējamo rīcību, kas nepieciešama, lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju. «Imigranti nāk no ļoti tālām vietām, piemēram, no Ziemeļāfrikas un Vidusjūras austrumiem. Tas nozīmē, ka eksistē mafijas tipa organizācijas, kuras darbojas «tranzītvalstīs» un ekspluatē šos cilvēkus. Ja mēs fokusējamies uz Vidusjūru - tas ir pēdējais nelegālās cilvēku migrācijas posms,» skaidroja Derusjē.
Lai iznīcinātu šo biznesa modeli ir jāstrādā gan ar valstīm, kas ir migrācijas izcelsmes valstis, gan ar «tranzītvalstīm» un tām valstīm, kas kļūst par migrantu galapunktu. Derusjē norādīja, ka šajā aspektā var iesaistīt arī militāras izcelsmes līdzekļus. Tā, piemēram, lai noskaidrotu nelegālo imigrantu izcelsmes vietas, var iesaistīt izlūkdienestus.
«To mēs organizēsim, ja tiks pieņemts politisks lēmums par militāro iesaisti problēmu risināšanā. Šobrīd mēs esam ļoti agrīnos šī procesa sākumposmos un Briselē patlaban notiek dažādu risinājumu risināšana - kas ir likts uz spēles un kādas ir pieejamās iespējas,» uzsvēra ES Militārās komitejas priekšsēdētājs. ES lēmums par iespējamu militāru resursu iesaistīšanu var tikt pieņemts tuvākajā laikā. Derusjē arī uzvēra, ka nelegālās migrācijas problēmu nevar risināt tikai ar militāriem līdzekļiem, tomēr militārie aktīvi var spēlēt savu lomu.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību arī uz ES apmācības operāciju Mali, kurā piedalās arī Latvija, tādējādi sniedzot savu atbalstu arī nelegālās imigrācijas apkarošanās. «Tas ir saistīts ar to, lai Mali izveidotos veiksmīga un funkcionējoša valsts un nekļūtu par migrācijas «tranzītvalsti«. Tas ir ļoti svarīgi,» teica ģenerālis.
Rīgā pirmdien un otrdien norisinājās ES Militārās komitejas izbraukuma sēde, kurā pārrunāta gatavošanās 19.maija ES Militārās komitejas bruņoto spēku komandieru sanāksmei un jūnija Eiropadomes diskusijai par aizsardzību. Graube pastāstīja, ka sēdē pārrunāti jautājumi, kas ir saistīt ar drošību, kā arī ar NATO un ES ciešāku sadarbību.
ES Militārās komitejas izbraukuma sēde pulcēja vairākus ES valstu militāros pārstāvjus, no kuriem daļa pārstāv arī NATO. ES Militārās komitejas diskusijas parasti koncentrējas uz militāro spēju attīstību un ES militārajām misijām un operācijām.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka aprīlī ES valstu ārlietu un iekšlietu ministru kopīgās sanāksmes laikā ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls prezentēja desmit punktu plānu cīņai ar nelegālo migrāciju. Plāns tostarp paredz arī militāru līdzekļu izmantošanu, lai iznīcinātu kontrabandistu izmantotos kuģus. ES ārlietu un iekšlietu ministru kopīgā sanāksme notika reaģējot uz traģēdijām Vidusjūrā, kurās gāja bojā vairāki simti nelegālo imigrantu, kas centās sasniegt Eiropu.