Vēsture ir zinātne, kas balstīta uz faktiem, bet Krievija tajā ir ieviesusi radošu pieeju, interpretējot dažādus notikumus, lai tādējādi panāktu savu vēlmju īstenošanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Viņš pauda, ka situācijā, ja Krievija turpinās vēstures faktu dogmatizāciju, var sagaidīt, ka tās vēsturnieki meklēs drošības sajūtu ārpus Krievijas, tostarp Latvijā. Šāda vēsturnieku izvēle viņa skatījumā varētu būt saistīta ar faktu, ka Latvijā ir viņiem saprotama kultūra un valoda.
«Latvijai valstiskā līmenī jāpievērš uzmanība, lai šāda citas valsts iesaiste nešķeltu vietējo sabiedrību,»
Viņš pauda, ka šobrīd ir vērojami centieni to darīt, vienlaikus atzīstot, ka tas prasa pietiekami ilgu laiku.
Kā viens no sabiedrības šķelšanas aspektiem tiek minēts fakts, ka Latvijā cilvēki uzvaru pār fašismu atzīmē divos dažādos datumos - gan 8., gan arī 9.maijā.
Jau ziņots, ka ceturtdien Latvijas Kara muzejā notiek starptautiska ekspertu diskusija «9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?». Pasākums iecerēts kā starptautiska un starpdisciplināra ekspertu diskusija ar mērķi – skaidrot, kāpēc 9. maija nozīme Krievijā un Baltijas valstīs atšķiras. Kāpēc šis datums tiek politizēts, kā šī politizācija ar klajas propagandas u. c. informācijas ietekmes rīku palīdzību tiek noformēta, kā arī, kā tā tiek «nogādāta» dažādām auditorijām. Eksperti izvērtēs arī kā tā šķeļ Baltijas valstu sabiedrību, un, kā šis datums ir kļuvis par nozīmīgu faktoru drošības kontekstā.
