Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits un tajā pieņemtā tā dēvētā Rīgas deklarācija nesniedz atbildes uz fundamentāliem jautājumiem, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Sprūds: Rīgas samits un tā deklarācija nesniedz atbildi uz fundamentāliem jautājumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas deklarāciju un aizvadīto samitu Sprūds kopumā vērtēja kā veiksmīgu. «Rīgā pieņemtā deklarācija ir intelektuālās un diplomātiskās vingrošanas rezultāts. Neviens nav nonācis pretrunā ar sevi un visi palika apmierināti. Tas neizbēgami ir kompromiss,» viņš teica.
Sprūds uzsvēra, ka deklarācijā neparādās vairāki svarīgi vārdi: «Deklarācijā tiešā formā vispār nefigurē Krievijas vārds, bet gan netiešā. Krievija netiek nosaukta par agresoru». «Ir skaidrs, ka atsevišķām valstīm Austrumu partnerībā ir veto tiesības uz deklarācijas tekstā pieņemamiem jautājumiem. Jāņem vērā, ka divas Austrumu partnerības valstis - Baltkrievija un Armēnija - [iepriekš] ANO Ģenerālajā asamblejā balsoja pret rezolūciju par Krievijas veikto Krimas aneksiju,» norādīja Sprūds.
Ārpolitikas institūta direktors pauda, ka no deklarācijas teksta nojaušams, ka ES un Austrumu partnerības valstis vēlas atgriezties pie partnerības idejas pirmsākumiem. «Austrumu partnerības idejas pirmsākumos cerēja izveidot valstu sadarbību, kas varētu tikt īstenota, nekonfrontējot ar Krievijas interesēm. Tomēr tagad, kopš Austrumu partnerības izveidošanas, ir pagājis daudz laika un bijuši daudzi notikumi, piemēram, karš Ukrainā, kā arī jaunas organizācijas rašanās postpadomju telpā,» tā eksperts.
«Līdz ar to jāšaubās, vai ir iespējama šāda atgriešanās pie Austrumu partnerības idejas pirmsākumiem. Katrā ziņā deklarācija un samits uzskatāmi parāda, ka visi ir noguruši no konflikta eskalācijas. Ir redzama vēlme atgriezt Austrumu partnerību tehnokrātiskā projektā, kas zināmā mērā ietver sadarbību ar Krieviju, bet vai tas ir iespējams?» vaicāja Sprūds.
Ārpolitikas institūta direktors atzinīgi vērtēja deklarācijā ietverto skaidro norādi, ka Ukraina un Gruzija, izpildot visus nosacījumus, pārskatāmā nākotnē varētu saņemt bezvīzu režīmu ar ES.
«Tomēr jautājums ir - kas tālāk? Var jau visu laiku rakstīt deklarācijas, bet arī šajā [Rīgas deklarācijā] nav ietvertas norādes uz tālākejošiem plāniem, piemēram, pēc bezvīzu režīma ieviešanas ar Ukrainu un Gruziju. Līdz ar to, samits un deklarācija neatbild uz vairākiem fundamentāliem jautājumiem,» rezumēja Sprūds.
Jau ziņots, ka piektdien noslēdzās Austrumu partnerības samits Rīgā.
Samits bija viens no prezidentūras centrālajiem notikumiem. Tā ietvaros pieņemts paziņojums jeb tā dēvētā Rīgas deklarācija, kurā pausts atbalsts visiem mēģinājumiem, kas vērsti uz situācijas deeskalāciju Ukrainā, cienot šīs valsts neatkarību, un izteikts aicinājums sadarboties notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas izmeklēšanā. Tāpat samitā tika pausts atbalsts Austrumu partnerības suverēnām izvēlēm par labu sadarbībai ar ES vai arī cita ceļa meklēšanai.
Rīgas samitā tika pausta arī ES valstu apņēmība liberalizēt vīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu, kad šīs valstis izpildīs nepieciešamos priekšnosacījumu. Augstākās ES amatpersonas atzina, ka tas varētu notikt nākamajā gadā.
Rīgas samitu apmeklēja 28 ES valstu un sešu Austrumu partnerības valstu - Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas un Ukrainas - augstākās amatpersonas. Tāpat samita ietvaros notika vairāki pavadošie pasākumi, kas pulcēja pilsoniskās sabiedrības, mediju un uzņēmējdarbības nozares pārstāvjus.
Samitu atspoguļot bija ieradušies vairāk nekā 500 žurnālistu. Samits Rīgā norisinājās ceturtdien un piektdien.
Rīgas samita laikā galvaspilsētā tika noteikti dažādi drošības pasākumi un apjomīgi satiksmes ierobežojumi, kas izraisīja sastrēgumus.