Nav izslēgta iespēja, ka Latvijā ir cilvēki, tostarp valsts pārvaldes struktūrās, kuri sadarbojas ar Krievijas specdienestiem, intervijā atzina aizsardzības ministra padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.
Kažociņš neizslēdz Latvijas valsts pārvaldes struktūru darbinieku sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kažociņš domā, ka Latvijā arī darbojas Krievijas spiegi, un atgādina, ka Latvijas drošības iestādes palīdzēja saviem kolēģiem atklāt Igaunijas drošības struktūru amatpersonu Hermani Simmu, kurš spiegoja Krievijas labā un nodarīja NATO lielu kaitējumu.
«Es noteikti neizslēdzu iespēju, ka Latvijā ir cilvēki, tostarp valsts pārvaldes struktūrās, kas sadarbojas ar Krievijas specdienestiem. Tāpēc ārējās izlūkošanas dienesta uzdevums ir uzzināt, ko potenciālais ienaidnieks domā un kā tas varētu rīkoties. Henrijs Kisindžers ir teicis, ka Rietumi spēlē šahu, bet Putins - pokeru. Tāpēc rietumvalstu dienestu uzdevums ir uzzināt, kas ir Putina kārtīs,» uzsvēra Kažociņš.
Kažociņa savulaik vadītais SAB pagājušā gada ziņojuma publiskajā daļā nav norādījis, ka kāda valsts pārvaldes amatpersona būtu spiegojusi Krievijas labā. Pārskatā teikts, ka, ņemot vērā Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī ģeogrāfisko atrašanos, pērn visaktīvāk pret valsts interesēm ir strādājuši Krievijas speciālie dienesti.
Darbības realizācija pret Latvijas interesēm norit gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs, gan arī no savas mītnes zemes. Izlūkdienesti galvenokārt izmanto savas valsts vēstniecības diplomātisko piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai. Paralēli tiek izmantoti netradicionālie piesegi, kuriem var pielāgot jebkuru nepieciešamo profesiju - žurnālistu, konsultantu, uzņēmēju vai zinātnieku.
Krievijas pētnieciskie institūti un nevalstiskās organizācijas bieži tiek izmantotas par platformām, kuru ietvaros vai no kurām veikt izlūkošanas darbību. Par izlūkošanas avotiem kalpo publiskā informācija, kontaktpersonas vai aģenti, kā arī elektroniskā formā pārraidītā informācija.
«Krievijas teritorijā izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus visintensīvāk veic Federālais drošības dienests (FDD). Latvijas jaunieši un studenti, īpaši Krievijā studējošie, ir pakļauti FDD interešu sfērai. Šantāža un draudi periodiski tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām,» teikts ziņojumā.
SAB ir valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, kā arī veic valsts noslēpuma aizsardzību.