Mārtuža: Vēlētos nostiprināt vienīgās valsts valodas statusu sabiedriskajā televīzijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Rakstniece Eva Mārtuža izvirzījusi četrus galvenos tematus, kuriem vēlētos pievērst uzmanību gadījumā, ja tiks izvēlēta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vakantajam amatam.

«Pirmkārt, sabiedriskajā televīzijā pilnībā ir jābūt saturam latviešu valodā. Televīzijai jārunā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Vēlētos nostiprināt vienīgās valsts valodas statusu sabiedriskajā televīzijā,» skaidro viena no NEPLP locekļa amata kandidātēm, rakstniece Mārtuža.

«Otrkārt, ir ļoti mainījušies ētiskie uzstādījumi. Vajadzētu stingri norobežot NEPLP funkciju starp frekvenču dalīšanu un NEPLP mediju pārvaldīšanas funkciju. Treškārt,

tas, kam vēlētos pievērst uzmanību, ir nepamatotā vardarbība plašsaziņas līdzekļos.

Tā izpaužas dažādās formās gan pret cilvēku, gan pret tautu, gan Latviju kā valsti. Ceturtkārt, tās ir tehniskās iespējas. Sabiedriskajai televīzijai ir jāizvēlas, vai tā plāno tikai atspoguļot notikumus vai tā vēlas būt notikumu epicentrā. Man prieks par to, ka televīzija lieliski piepilda saturu ar reportāžām dažādu svētku laikā, bet šo

sekošanu līdzi notikumiem to epicentrā, veidojot reportāžas, vajadzētu praktizēt arī ikdienā,»

sacīja Mārtuža.

Mārtuža norādīja arī uz kādu jautājumu, kas viņu satrauc televīzijas kultūras raidījumu sakarā. «Mani ļoti sāpina kultūras raidījumi televīzijā, kad tiek jaukta radošā kultūra ar sadzīviskās kultūras jautājumiem. Sadzīviskās kultūras jautājumiem, piemēram, par etiķeti, nebūtu jāatrodas kultūras raidījumu blokā.»

Runājot par savu kandidatūru NEPLP locekļa amatam, Mārtuža min nepieciešamā laika faktoru un to, kā NEPLP locekļa amatā varētu noderēt viņas iepriekšējā pieredze. «Ir jādod kāds brīdis, lai iepazītos ar to, kurš un ko dara NEPLP. Viena lieta ir redzēt situāciju no malas, kā lietas notiek, bet otra - izprast, kādi ir katra pienākumi, kā viss darbojas. Mana iepriekšējā pieredze rakstniecībā un plašsaziņas līdzekļos varētu noderēt šajā amatā. Pēdējos astoņus gadus esmu veidojusi konferences saistībā ar vardarbību plašsaziņas līdzekļos un konsultējusies ar mediju jomas profesionāļiem.»

Jau ziņots, ka Mārtužu šim amatam rekomendējusi Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Mārtuža ir AS «Lauku Avīze» izdevniecības literārā redaktore, kura ieguvusi gan literatūras, gan teoloģijas maģistra izglītību.

NEPLP vakantajam locekļa amatam pieteiktas piecas kandidatūras - žurnāliste Dace Ķezbere, rakstniece Mārtuža, Komunikoloģisko pētījumu centra pārstāvis Aleksandrs Mirlins, Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedrs, žurnālists Guntis Rozenbergs un kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns.

Kā ziņots iepriekš, 23.aprīlī pēc paša vēlēšanās no amata atbrīvots NEPLP loceklis Gints Grūbe. Viņš skaidroja, ka saņēmis piedāvājumu tuvākā gada laikā piedalīties vairākos lielos radošos filmu projektos, tādēļ neredz iespēju radošā darba savienošanai ar NEPLP locekļa pienākumiem. Grūbi darbam NEPLP bija virzījusi LŽA.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu