Priekšlikums Latvijai uzņemt 737 bēgļus ir netaisnīgi liels, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Pabriks: Priekšlikums Latvijai uzņemt 737 bēgļus ir netaisnīgi liels
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lūgts komentēt Eiropas Komisijas (EK) piedāvātos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, Pabriks sacīja, ka,
ja Latvija piekritīs šādam netaisnīgam skaitlim, nākotnē valstij vajadzēs rēķināties ar līdzīga bēgļu pieplūduma turpināšanos.
«Latvijai tas ir netaisnīgi daudz,» uzsvēra deputāts. «Mums jau nav jārunā par tuvākajiem diviem gadiem, mums ir jārunā par to, kā un kādā veidā mēs šos cilvēkus varam integrēt latviskā sabiedrībā, jo mums nevajag, lai viņi paliek neintegrēti,» piebilda Pabriks.
Skaidrojot priekšlikuma netaisnīgumu, deputāts vērsa uzmanību, ka Latvijā ir aptuveni divi miljoni iedzīvotāji, bet no Grieķijas tiek piedāvāts uzņemt 207 cilvēkus, kamēr Polijai izteiktais priekšlikums ir 1064 bēgļi, lai arī šajā valstī ir desmitiem reižu vairāk iedzīvotāju. «Ja mēs skatāmies uz Ungāriju, viņiem piedāvā uzņemt 331 bēgli. Šie kritēriji ir neatbilstoši,» sacīja Pabriks. «Mums, protams, automātiski nevajag noraidīt piedāvājumu, mums ir nepieciešams sniegt palīdzību, bet tajā pašā laikā
ir jādomā par to, kas notiks ar bēgļiem pēc pieciem vai desmit gadiem.»
Tāpat deputāts uzskata, ka Latvijai ir jāpiespiež EK un Eiropas Savienības (ES) Padomi ņemt vērā to, ka
Latvijai jau ir pusmiljons iebraucēju. «Tas skaitliskais spiediens mums ir bijis ļoti liels jau pēdējās divas paaudzes,»
atgādināja deputāts.
Savukārt, runājot par dalībvalstīm paredzēto finansējumu par bēgļu uzņemšanu, kas plānots 6000 eiro par katru peronu, Pabriks pauda viedokli, ka arī tas ir nesaprotams skaitlis, jo Latvijai savās nometnēs šādu bēgļu skaitu nav iespējams izmitināt.
«Lai uztaisītu kādu bēgļu nometni, lai viņus izdalītu pa pagastiem un mazām pilsētām, tas mums prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Ir daudz sarežģītu problēmu, kas Latvijai ir jārisina,» sacīja EP deputāts.
Jau ziņots, lai risinātu pašreizējās migrācijas problēmas, EK arī ierosinājusi izmantot ārkārtas reaģēšanas mehānismu. Šis noteikums, kas tiek iedarbināts pirmo reizi, tiks izmantots, lai izveidotu ārkārtas pārvietošanas shēmu, ar kuru palīdzēs Itālijai un Grieķijai. Attiecīgā shēma attieksies uz Sīrijas un Eritrejas valstspiederīgajiem, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ir ieradušies Itālijā vai Grieķijā pēc šī gada 15.aprīļa vai pēc šā mehānisma iedarbināšanas. Kopumā no Itālijas un Grieķijas turpmākajos divos gados uz citām ES dalībvalstīm atbilstīgi sadales koeficientam būtu jāpārvieto 40 000 personu - tas ir apmēram 40% no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība un kuri ieradušies šajās valstīs 2014.gadā.
EK ir arī gatava darīt to pašu, ja citas dalībvalstis, piemēram, Malta, arī saskartos ar pēkšņu migrantu pieplūdumu.
Tāpat EK ir pieņēmusi ieteikumu, kurā tā prasa dalībvalstīm divu gadu laikā atbilstīgi sadales koeficientam nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība atbilstīgi ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) norādēm. Dalībvalstis, kuras shēmā piedalīsies, varēs saņemt finansiālu atbalstu - ES šim nolūkam šajā un nākamajā gadā darīs pieejamus 50 miljonus eiro.