Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nepieciešams saprotami skaidrot sabiedrībai, kādi resursi ir vajadzīgi izlūkdienestiem, lai mūsdienu mainīgajā tehnoloģiju vidē tie spētu efektīvi veikt savu darbu - nodrošināt nacionālo drošību, šodien, piedaloties starpparlamentārā konferencē «Demokrātiska izlūkdienestu uzraudzība Eiropas Savienībā» Briselē, uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
Neraugoties uz Līgumā par Eiropas Savienību skaidri noteikto, ka nacionālā drošība ir katras dalībvalsts individuāla atbildība, vajadzētu apzināties, ka, lai efektīvi cīnītos ar pieaugošajiem drošības apdraudējumiem - terorismu un vardarbīgas radikalizācijas draudiem, ir jāstiprina starpvalstu sadarbība drošības jomā. Vienlaikus nepieciešams saprotami skaidrot sabiedrībai, kādi resursi vajadzīgi izlūkdienestiem, lai mūsdienu mainīgajā tehnoloģiju vidē tie spētu efektīvi veikt savu darbu - nodrošināt valsts drošību, par Āboltiņas pausto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
«Šodien mēs saskaramies ar dažādiem apdraudējumu veidiem, tostarp ar Krievijas agresiju Eiropas austrumos, starptautisku teroristu organizāciju radītiem riskiem, kā arī dažādiem vardarbīgas radikalizācijas veidiem, un ikviens no šiem apdraudējumiem ir izaicinājums mūsu valstu drošībai un sabiedriskajai kārtībai,» uzsvēra politiķe.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja arī apliecināja, ka pieaugošie apdraudējumi izlūkdienestiem ik brīdi liek uzturēt nemainīgi augstu un efektīvu rīcībspēju, lai identificētu, uzraudzītu un pretdarbotos ikvienam no šiem draudu veidiem.
«Mūsdienās aizvien aktuālāks kļūst jautājums par samērīga līdzsvara nodrošināšanu starp valsts pienākumu ievērot ikvienas personas konstitucionālās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pienākumu nodrošināt valsts drošību,» konferencē norādīja Āboltiņa.
«Šī līdzsvara rašanā ļoti liela nozīme ir tieši drošības dienestu uzraudzības mehānismiem, tostarp parlamentārajai uzraudzībai,» viņa uzsvēra.
Sabiedrībai ir nepieciešams sniegt informāciju par principiem un metodēm, kuras drošības institūcijas ievēro savā darbībā, lai garantētu personu tiesību ievērošanu un datu aizsardzību, vienlaikus skaidrojot, kādēļ detalizēti drošības iestāžu darba aspekti nevar būt pilnīgi caurskatāmi.
Politiķu uzdevums ir pārliecināt sabiedrību par šādu noteikumu pastāvēšanu un ievērošanu, pauda Āboltiņa, norādot, ka neatkarīgai un sistēmiskai dienestu pārbaudei un uzraudzībai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu uzticību izlūkdienestu darbam.
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka izpratne par drošību un pats drošības jēdziens Eiropā pēdējos gados ir būtiski mainījies. «Pašlaik ar ievērojamiem drošības izaicinājumiem saskaramies kā Eiropas austrumos, tā arī dienvidos. Krievijas rīcība, prettiesiski okupējot Krimu un izmantojot visus iespējamos līdzekļus, lai destabilizētu situāciju Ukrainas austrumos, būtiski apdraud visu Austrumeiropas reģiona drošību. Vienlaikus Dienvideiropa saskaras ar globāla mēroga problēmu - tūkstošiem patvēruma meklētāju pie tās robežām. Šādos apstākļos ikviens no apdraudējumiem veiksmīgi risināms, tikai kopīgi ES valstīm ciešāk sadarbojoties visos līmeņos,» viņa pauda.
