Portāls TVNET ir iesaistījies Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra Re:Baltica pētījumā par izglītības kvalitāti un privātskolotāju lomu. Piedāvājam iepazīties ar Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājas un četru bērnu mammas Guntas Lāces viedokli.
Skolotāja rakstīja: «Esmu jūsu pētāmajā jautājumā daudzējādi ieinteresēta - kā matemātikas skolotāja Valmieras Valsts ģimnāzijā, kā četru bērnu mamma, kā viena no reiz ekskluzīvākajām privātskolotājām apkārtnē un arī kā zinātņu doktore, kuru mazliet mulsina pētījuma anketa un iespējas uz tās bāzes izdarīt drošus secinājumus. Tad nu par visu pēc kārtas. Varbūt mans viedoklis palīdzēs saskatīt kādu jaunu, intereses vērtu problēmas šķautni.
Mammas viedoklis
Par laimi, manas meitenes tiek galā labi un pat pārāk labi. Kad skolā gāja dēls, kurš šobrīd jau cenšas pabeigt LU, viņam pamatīgas problēmas sagādāja angļu valoda. Biju ļoti laimīga, kad izdevās sarunāt privātskolotāju. Līdz tam griezāmies kā vāveres ritenī - pirms kontroldarba viss kārtībā, tad nesekmīga atzīme, tad mammas uztraukumi par to, vai tā tiks labota, skolotājas aizrādījumi, ka jāmācās, un dēla nesapratne par to, ko un kā mācīties, plus slinkums, un atkal viss no gala. Pie privātskolotājas notika mācīšanās «uz vietas», tika lāpīti vecie «caurumi», kurus klasē un paša spēkiem aizlāpīt neizdevās.
Manuprāt, nelieli «ieguvēji» bija visi, bet visvairāk – mana nervu sistēma.
Skolotājas viedoklis
Mācu matemātiku Valmieras Valsts ģimnāzijā jau 12 gadus. Precīzu datu man nav, bet pēc izjūtas esmu gandrīz pārliecināta, ka šobrīd privātskolotājus matemātikā apmeklē mazāk bērnu nekā pirms gadiem 8-10. Kāpēc? Tie skolēni un vecāki, kurus reālās zināšanas un prasmes interesē vairāk par to skaitlisko novērtējumu kontroldarbos un eksāmenos, proti, mācīties motivētie, vairumā gadījumu iztiek ar skolas oficiālo piedāvājumu - stundām, konsultācijām, papildnodarbībām, kurās risina grūtākus uzdevumus. Šobrīd šis piedāvājums ir plašāks un daudzveidīgāks nekā agrāk. Izņēmums varētu būt situācijā, ja galīgi nav paveicies ar skolotāju. Valmierā konkurence skolu starpā par bērniem, kuriem nosacīti seko nauda, un vienkārši par skolas labo vārdu, kuru daudz vairāk par oficiālajiem reitingiem veido dažāda līmeņa komunikācija starp skolēniem, vecākiem, kaimiņiem, frizierēm un citām ieinteresētajām personām, ir tik spēcīga, ka
direktori dara visu iespējamo, lai nepieļautu, ka stundas pasniedz skolotāji, ar kuriem skolēni un vecāki nav apmierināti.
Kas meklē privātskolotāja palīdzību? Pirmkārt, tie ir bērni, kuri ir gana čakli, bet neizprot mācību vielu. Iemesli ir daudzi un dažādi. Viens no izplatītākajiem - skolēns ir kaut ko sapratis nepareizi, skolotājs to nav pamanījis un bērns dažkārt ar vecāku atbalstu to ir vēl pamatīgi «iemācījies». Citreiz tās ir kavējumu dēļ radušās plaisas, kuras nav iespējams apiet. Šie ir gadījumi, kad labs privātskolotājs ir saprātīgs ieguldījums.
Otrkārt, skolēni, kas vēlas būt droši, ka pietiekami labi nokārtos eksāmenu.
Tādu ir ar katru gadu mazāk. Kāpēc? Tāpēc, ka jēga iespringt, papildus strādāt un vēl maksāt naudu ir tad, ja ir cerības, ka rezultāts būs tik labs, ka ar to pietiks budžeta grupai izvēlētajā augstskolā. Budžeta vietu mazāk, tātad mazākas arī iespējas uz tām pretendēt.
Tāpēc papildus strādāt lielākoties ir gatavi tie, kuriem jau tāpat ir labi rezultāti.
Visbiežāk viņi nemeklē privātskolotājus, bet izmanto skolas piedāvātās iespējas papildus risināt grūtākus uzdevumus. Galvenokārt lai iegūtu papildu drošības sajūtu. Tie, kuru rezultāti ir viduvēji, saprot, ka līdz 80 - 90 % eksāmenā tāpat netiks un mierīgi dzīvo tālāk bez privātskolotājiem. Protams, vienmēr ir izņēmumi!
Trešā grupa, diemžēl skaitliski visai ievērojama, ir skolēni un vecāki, kuri gan savu nelaimju cēloņus, gan problēmu risinājumus meklē ārpus sevis. Vieglāk ir samaksāt naudu un pārvelt atbildību privātskolotājam (jā, kā es pati to izdarīju ar dēla angļu valodu) nekā piespiest sevi meklēt bezmaksas risinājumus, kuri prasa ilgstošu sēdēšanu pie rakstāmgalda.
Šajā gadījumā lielākoties privātstundas ir zemē nomesta nauda un laiks.
Jāatzīst, ka nauda visai bieži pa ceļam pie privātskolotāja aizķeras hesītī vai picērijā, un nosists tiek tikai skolotāja laiks, jo viņš vientuļš gaida savu klientu, kurš pat īsziņu neatsūta, lai pabrīdinātu, ka neieradīsies. Pirmajā reizē tiekoties ar privātskolotāju, šie klienti uzreiz sāk ar savas skolas skolotāja kritizēšanu, nevis stāsta, kas sagādā problēmas matemātikā, tāpēc ir viegli atpazīstami un es cenšos sadarbību nemaz neturpināt.
Privātskolotājas viedoklis
Pirms gadiem astoņiem privātstundas man bija kā otrā maiņa, jo vajadzēja aizlāpīt robus ģimenes budžetā. Tagad piekrītu tikai ļoti retos gadījumos - īpašiem radu un draugu bērniem. Iemesli ir vairāki. Pirmkārt - privātskolotājs nav burvis, jāstrādā arī bērnam pašam. Lai iegūtu reālu rezultātu, būtu jāstrādā daudz vairāk nekā vienu stundu nedēļā, sevišķi ja problēmas jau ir ielaistas. Vecāki nespēj maksāt, bet mājās papildus strādāt bērni ir gatavi reti. Tāpēc man darbs skolā sniedz lielāku gandarījumu, jo tur es redzu reālāku rezultātu.
Bizness ir arī visai nedrošs, jo klienti mēdz neierasties, ierasties nepareizā laikā, nesamaksāt.
Reiz gan kāds tēvs ar varītēm gribēja samaksāt uz priekšu par kādām 10 stundām. Es jautāju, ko darīt, ja meita nenāks. Viņš teica, ka tas neesot iespējams! Meitene atnāca divas reizes, tad slikti jutās, ļoti slikti jutās un pārtrauca pat rakstīt, kāpēc nebūs.
Esmu reģistrējusies VID kā pašnodarbināta persona un godīgi nomaksājusi nodokļus par saviem papildienākumiem.
Gribēju arī iegūt privātskolotāja sertifikātu, bet process bija tik absurds, ka to neizdarīju.
Lai iegūtu sertifikātu, bija jāiesniedz paredzēto nodarbību programma. Kā to iespējams pēc būtības izdarīt, ja katram bērnam vajadzīgs kaut kas pilnīgi cits?! Centos par to runāt ar ierēdņiem (toreiz Merķeļa ielā 11), bet man tika ieteikts vienkārši kaut ko uzrakstīt.
Kas tad Valmierā pasniedz privātstundas? Ja ļoti, ļoti lūdz un ir privāta pazīšanās, var sarunāt lētas un labas stundas pie kādas no pensionētajām skolotājām, kuras tā jūtas noderīgas un var sekot līdzi skolā notiekošajam. Tā ir reta un ekskluzīva iespēja. Vēl privātstundas, vismaz agrāk, pasniedza tie skolotāji, kuriem skolā ir maz stundu vai vairs nav stundu augšminētās skolu konkurences dēļ.
Labākie matemātikas un svešvalodu skolotāji šobrīd ir tik ļoti pārslogoti, ka fiziski nav iespējams mācīt privātskolēnus.
Dr. math. viedoklis par anketu un privātskolotāju karti
Aizpildīju to kā māte. Iespējas atzīmēt, ka privātskolotāju pakalpojumus neizmantoju, nav. Tātad jau pēc noklusējuma paredzēts, ka rakstīs tikai tie, kuri izmanto. Twiterī skolotāji tika aicināti iesaistīties datu vākšanā. Es to arī izdarīju - nosūtīju saiti visiem skolas skolēniem. Tad nu nebrīnieties, ka VVĢ parādīsies kā sevišķi aktīva privātskolotāju izmantotāja. Katrā ziņā es izvairītos no kvantitatīvu rezultātu publiskošanas, jo tie būs vairāk nekā nedroši. Arī tāpēc, ka tērēt laiku un aizpildīt anketu vispirms būs ar mieru ekstrēmi neapmierinātie vai arī sociāli īpaši apzinīgie vecāki. Iespējams, tas izskaidro faktu, ka vairumam anketu aizpildījušo vecāku ir augstākā izglītība.
Lai cilvēks kaut ko iemācītos un spētu lietot, ir jābūt vismaz diviem nepieciešamiem nosacījumiem – skolēnam apgūstamais ir jāsaprot un jāgrib to atcerēties. Tie, kas vēlas saprast un atcerēties, atradīs šādas iespējas.
Tiem, kas to nevēlas, nepalīdzēs arī vesels privātskolotāju pulks.»
Piedalies arī tu!
