Vērtējot pēdējo dienu laikā publiskajā telpā izplatīto informāciju par Drošības policijas (DP) amatpersonām, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atzina, ka tā ir vispārīga informācija bez konkrētiem faktiem, lai gan tā satur arī tādu informāciju kam būtu nepieciešams skaidrojums.
Šorīt intervijā Latvijas Radio ministrs atzina, ka ir atsevišķas nianses, kas liek ieviest skaidrību par publiskajā telpā izskanējušo informāciju. Tomēr viņš apliecināja, ka parasti ierindas darbinieki neizlemj jautājumus par to, kam piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, jo tādas tiesības ir tikai iestādes vadītājam.
Kozlovskis pieļāva, ka šodien šajā jautājumā tiks ieviesta skaidrība, jo
šodien uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdi izsaukti DP priekšnieks Normunds Mežviets un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) intervijā Latvijas Radio atzina, ka, viņasprāt, publiski izskanējusī informācija «satur daudz pieņēmumu, taču tajā arī mesta šaubu ēna pār Drošības policiju un procesu, kā tiek izsniegtas pielaides valsts noslēpumam».
«Rakstā ir minēta saistība ar diviem politiskajiem spēkiem, pat ar viena politiskā spēka vadītāju, kas varētu būt kaut kādā veidā ietekmējis vai iesaistīts, kas met ēnu uz to. Tāpēc ir jāvar sniegt skaidrojumu par to, kas notiek Drošības policijā, kas notiek ar pielaižu izsniegšanu, kāda ir kompetence un vai šajā rakstā minētais kaut kādā veidā tiešām ietekmē visus procesus, tas ir svarīgākais, par ko jāpārliecinās,» sacīja komisijas priekšsēdētāja.
Āboltiņu interesē tas, kādā veidā notiek Drošības policijas darbinieku iekšējā kontrole un vai minētās tiesībsargājošās institūcijas darbinieki ir kompetenti, nav ietekmējami. Tāpat viņu interesē vai ir pārliecība par to, kādā veidā tiek izsniegtas šīs pielaides un vai ir pamats bažām, ka to izsniegšana ir ietekmējama.
Jau ziņots, ka žurnāliste Agnese Margēviča savā blogā pagājušajā nedēļā ievietojusi publikāciju par vairākiem DP augsti stāvošiem darbiniekiem, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu. Publikācijā apgalvots, ka viņu dzīvesveids ir statusam neatbilstoši dārgs un viņi saistīti ar personām, par kurām nākas lemt saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam.
DP šo publikāciju dēvē par pretreakciju uz dienesta aktīvo darbu valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu stiprināšanā, un tā esot sagatavota, lai diskreditētu kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
Kā norāda DP, publikācijā nav minēts neviens konkrēts fakts, kas norādītu uz prettiesisku rīcību. Turklāt raksta autore esot aicināta par iespējamajiem pārkāpumiem informēt DP vadību vai Ģenerālprokuratūru, taču viņa izvēlējās publiskot «uz faktiem nebalstītus pieņēmumus, kas tiek apstiprināti tikai ar anonīmu avotu izteikumiem».
DP informē, ka personas, par kurām «ir pausta nepatiesa informācija, plāno vērsties tiesā».
