Ir nepareizi un nožēlojami iebiedēt žurnālistus. Civilizētā pasaulē tā nenotiek

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS/F64

Ir nepareizi un nožēlojami, ka amatpersonas un politiķi uzbrūk žurnālistiem, nevis skaidro situāciju. Pēc publikācijas par Drošības policijas (DP) darbiniekiem nevajadzētu uzbrukt žurnālistiem un biedēt viņus ar kriminālatbildību, bet gan censties skaidrot radušos situāciju, cik vien tas plaši ir iespējams.

Pievienots Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces viedoklis

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas asociētā profesore un publiciste Sandra Veinberga sarunā ar TVNET sacīja, ka nekad nevienā demokrātiskā valstī politiķi nedrīkst noteikt, ko žurnālisti drīkst pētīt un ko nedrīkst.

Pat ja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājai Solvitai Āboltiņai liekas, ka Agneses Margēvičas rakstītais par DP darbiniekiem nebija pietiekami dziļš, pilnīgs un plašs, viņa nedrīkst aizliegt par šo tēmu diskutēt. Arī drošības jautājumus, kur ir daudz slepenībā turamu nianšu, var pētīt.

Jāsaprot - jo vairāk lietu politiķi un amatpersonas cenšas noslēpt, jo vairāk ir minējumu un nokaitinātāki cilvēki.

Pat ja ir daudz slepenas informācijas, amatpersonām jāprot paskaidrot sabiedrībai tā, lai netiktu atklāti valsts noslēpumi, bet cilvēki būtu droši un uzticētos iestādēm.

Kā labu piemēru Veinberga minēja kādu starptautisku ķīlnieku krīzi, kad amatpersonas piesardzības nolūkos nedrīkstēja izpaust sabiedrībai notikušā detaļas un plānotos darbus, bet ministra sniegtais nekonkrētais paskaidrojums nomierināja cilvēkus. Publika jutās cienīta.

Arī šajā konkrētajā situācijā DP pārstāvjiem vajadzēja skaidrot situāciju, cik vien tas ir iespējams, nevis uzbrukt žurnālistiem ar kaujas cirvi.

Politiķu iesaistīšanās šajā konfliktā situāciju padara vēl asiņaināku.

Mediju eksperte atgādināja, ka mēs Latvijā nedzīvojam diktatūrā, kas valda kaimiņvalstī Krievijā. Tur žurnālistiem un sabiedrībai var uzbrēkt, lai stāv klusu, bet Latvija ir demokrātiska valsts, kur situācija būtu jāizskaidro.

Ir nepareizi un nožēlojami, ka amatpersonas un politiķi uzbrūk žurnālistiem, nevis skaidro situāciju. Tas liecina, ka varas pārstāvji jūtas pārāk vareni.

Āboltiņas izteikumi šajā gadījumā prasītos pēc starptautisku žurnālistu organizāciju iesaistes.

Pēc šā gadījuma Latvijā preses brīvība tiktu novērtēta vēl zemāk, Veinberga teica un piebilda, ka pēdējā laikā Latvijā valda mode vajāt žurnālistus.

Taču jāatceras - jo negantāki ir žurnālisti, jo labāki priekšnosacījumi demokrātijas attīstībai valstī. Līdzībās runājot - medmāsas veiktais adatas dūriens pacientam sāp, bet nav cita veida, kā ātri ievadīt organismā zāles. Tāpat arī žurnālistu urķēšanās nav patīkama varas pārstāvjiem, taču tikai tā demokrātija var kļūt stiprāka.

Žurnālistus nedrīkst baidīt, bet viņiem jāatbild par savu darbu

Bet Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne sarunā ar TVNET, jautāta par Āboltiņas izteikumiem par iespējamu žurnālistu kriminālatbildību, atgādināja, ka pagājušā gada rudenī tika virzīti izskatīšanai līdzīgi grozījumi, bet tad to tālāka virzība tika atsaukta, jo konstatēja, ka apspriešanā nav iesaistīta nozare. Tieslietu ministrijas pārstāvji bija apņēmušies turpināt darbu, iesaistot nozarē darbojošos cilvēkus.

Jau toreiz tika spriests, kā būtu ierobežojama žurnālistu neatbilstoša rīcība un patvaļa. Tika konstatēts, ka par to runā arī Preses likums.

Komisijas vadītāja nevarēja skaidri atbildēt, vai patlaban vajadzīgs stingrāks regulējums žurnālistu darbam, jo, iespējams, pietiek ar esošo ietvaru.

Ir jābūt noteiktai atbildībai tiem žurnālistiem, kuri sniedz nepatiesas ziņas. Vienlaikus jābūt drošiem, ka tas neierobežos žurnālistu profesionālo darbu.

Žurnālistus nedrīkstētu preventīvi baidīt, un nevajadzētu radīt tādus apstākļus, lai viņi baidītos ziņot par atklātajām lietām.

Jānodrošina iespēja žurnālistiem brīvi strādāt, protams, atceroties par atbildību.

Kā vērtējams tas, ka Āboltiņa par kriminālatbildību žurnālistiem runāja tieši pēc publikācijas par DP? Laizāne norādīja, ka nepiedalījās Nacionālās drošības komisijas sēdē, bet pēc tās izskanējis, ka Margēvičas publikācija saturējusi nepatiesu informāciju. Tādā veidā tiek negatīvi ietekmēts Drošības policijas tēls.

Laizāne uzskata, ka žurnālistiem ir jāziņo par negatīvām un neizdarītām lietām, taču par nepatiesu ziņu sniegšanu jāparedz atbildība.

Iespējams, vajadzīga arī kriminālatbildība, īpaši par apzināti nepatiesas informācijas izplatīšanu, jo tas var atstāt ļoti nopietnas sekas.

Bet Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece TVNET sniedza šādu viedokli: «Jūsu minētos grozījumus - ja tādi patiešām tiks iesniegti Saeimā - komentēšu, bet tikai pēc iepazīšanās ar tiem.

Mediju brīvība man gan kā žurnālistei, gan, strādājot Saeimā, - vienmēr ir bijusi svarīga.

Šis redzējums man būs būtisks arī, iepazīstoties ar likuma grozījumiem, ja tādi tik iesniegti.»

Jāsoda žurnālists, ja apzināti izplatījis nepatiesu informāciju

Savukārt bijušais žurnālists, tagadējais Saeimas deputāts un Nacionālās drošības komisijas loceklis Kārlis Seržants uz TVNET jautājumu, vai likumā būtu jāparedz kriminālatbildība žurnālistiem, atbildēja: «Nepatiesas ziņas vienmēr ir nepatiesas ziņas.» Viņš uzskata, ka žurnālists būtu jāsoda, ja šādas ziņas aizskar un nodara kaitējumu valstij, it īpaši gadījumos, ja nepatiesa informācija izplatīta apzināti.

Saistībā ar Margēvičas rakstu komisija uzklausījusi DP un Ģenerālprokuratūras pārstāvju viedokļus. Secināts, ka liela daļa publikācijā ietvertās informācijas bijusi minējumu līmenī.

DP tagad nevar sasaukt preses konferenci un izklāstīt patiesos faktus, kas pierādītu, ka žurnāliste izplatījusi nepatiesu informāciju, jo tad nāktos pārkāpt likumu par valsts noslēpumu. Iespējams, publikācija minētie darbinieki turpmāk vairs nevarēs pildīt savus līdzšinējos pienākumus, tādējādi valstij būs nodarīti zaudējumi.

Seržants uzsvēra, ka par žurnālistu kriminālatbildību varētu runāt tikai gadījumos, kad nepatiesa informācija izplatīta ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi kaut ko graut.

Tikai par absolūti nepatiesu un ļaunprātīgi izplatītu informāciju, kas vērsta uz valsts drošības ietekmēšanu, žurnālistam varētu draudēt kriminālatbildība.

Par vienkāršu kļūdīšanos žurnālists netiks saukts pie kriminālatbildības, Seržants teica.

Viņš kā bijušais žurnālists rūpīgi vērtēšot iesniegto izmaiņu saturu, lai tas nebūtu «vienos vārtos» un nebūtu žurnālistu tiesības ierobežojošs un iebaidošs.

Žurnāliste raksta par Drošības policiju

Jau ziņots, ka žurnāliste Agnese Margēviča rakstīja, ka DP darbinieki, kuri nodarbojas ar pielaižu piešķiršanu valsts noslēpumam, ikdienā pārvietojas ar dārgām BMW un «Range Rover» markas automašīnām, piedalās privātos tusiņos ar partiju kasieriem, spēlē tenisu ar varas eliti un apgrozās miljonāru aprindās, paši vairāk atgādinādami turīgus uzņēmējus nekā valsts amatpersonas.

Žurnāliste pētījusi viena no komjaunatnes līderiem, vēlākā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēla Andra Čevera un kādreizējā «Pareks bankas» valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēla Ivo Lagzdiņa gaitas.

Pēc tam DP izplatītajā paziņojumā medijiem norādīja, ka DP priekšnieks Normunds Mežviets ticies ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai pārrunātu publikāciju. Amatpersonas uzskata, ka publikācija, kurā stāstīts par DP darbinieku saistību ar Krievijas biznesmeņiem, balstīta uz informācijas interpretāciju, nevis konkrētiem faktiem par DP darbinieku prettiesisku rīcību. Amatpersonas atzinušas, ka šādu «nepamatotu apgalvojumu izplatīšana publiskajā telpā nelabvēlīgi ietekmē valsts drošības iestāžu un to amatpersonu darbību un apgrūtina tām uzticēto pienākumu pildīšanu nacionālās drošības jomā».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu