Saeimas deputāti, kuri fotografēja savas vēlēšanu zīmes Valsts prezidenta vēlēšanās, ir pārkāpuši Satversmes garu, kas paredz aizklātas vēlēšanas. Tā uzskata konstitucionālo tiesību eksperti, tai skaitā viens no kandidātiem - Egils Levits. Lai gan teorētiski vēlēšanu rezultātus var apstrīdēt, nekādu seku šādai rīcībai, visticamāk, nebūs, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Pateicoties moderno tehnoloģiju uzvaras gājienam, šajās Valsts prezidenta vēlēšanās bija īpaši liels skaits deputātu, kuri savu balsojumu iemūžināja foto vai video formā. Nojaušams, ka šādu iespēju varētu būt izmantojuši pat vairāki desmiti deputātu. Motivācija bijusi viena un tā pati: ja kāds sāk šaubīties, par ko viņi patiesībā ir balsojuši, mobilajā telefonā vienmēr glabāsies pierādījums.
Vēlēšanu zīmes fotografēšana vai filmēšana atrodas likuma pelēkajā zonā. Tas it kā nav skaidri aizliegts, taču ekspertu vērtējumā deputāti nav rīkojušies pareizi.
Tiesību eksperts Levits, kurš pats piedalījās cīņā par prezidenta amatu, uzskata, ka deputāti ir rīkojušies ne pārāk korekti un apgājuši Satversmi. Viņaprāt, ja saglabājas pierādījumi par katra deputāta balsojumu, tad pamatlikumā noteiktais aizklāto vēlēšanu princips zaudē jēgu.
«Ja Satversme paredz aizklātas vēlēšanas, un es pats to neuzskatu par pareizu, bet ja tas ir paredzēts Satversmē, es domāju, ka pie tā vajadzētu turēties arī, ja atsevišķi deputāti domā, ka tas nav pareizi. Man šķiet, ka šāda Satversmes apiešana ir grūti attaisnojama,» sprieda Levits.
To, ka deputāti no Satversmes gara viedokļa nav rīkojušies pareizi, nākas atzīt arī konstitucionālo tiesību ekspertam Edgaram Pastaram. «Vai nu tad būtu jāatceļ aizklātais balsojums vispār un beidzam ākstīties. Vai arī tad būtu jāievēro Satversme - balsojam aizklāti,» teica Pastars.
Abi gan norāda, ka
šādai Satversmes apiešanai, visticamāk, nebūs seku.
Prezidenta vēlēšanu iznākumu var mēģināt apstrīdēt Satversmes tiesā, taču tikai ar argumentu, ka deputāti pārkāpuši likumā noteikto aizklātības principu, varētu būt par maz.
«Tas būtu iespējams ar vienu nosacījumu - ja būtu diezgan daudz deputātu, kuri būtu šādā veidā publiskojuši savu balsojumu un vienlaikus parādītos ziņas par kādu naudisku darījumu, par kādu ietekmēšanu, kaut kādi papildu fakti. Tad varētu teikt - redziet, tik daudzi deputāti ir šādi rīkojušies un tas tika izdarīts, lai kontrolētu vai kaut kādā veidā piespiestu viņus konkrētu izvēli izdarīt. Tad tas būtu teorētiski iespējams,» uzskata Pastars.
Balsojumu filmēšanas un fotografēšanas iespēja var kalpot arī par instrumentu partiju līderiem, lai kontrolētu savus kolēģus. Līdzīgi gadījumi vēsturē ir bijuši. Savulaik, kad Saeima pirmo reizi ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu, partiju vadība savus deputātus kontrolēja ar krāsainu pildspalvu palīdzību. Partiju līderi gan apgalvo, ka filmēt vai fotografēt balsojumu bijusi katra deputāta brīva izvēle, un spiediens uz viņiem neesot izdarīts.