Mazākumtautību pārstāvju īpatsvars nevalstiskajās organizācijās nav pietiekams, šodien diskusijā par mazākumtautību līdzdalību Latvijas attīstībā pauda resursu centra sievietēm «Marta» pārstāve Irina Frolova.
Eksperte: Mazākumtautību pārstāvju īpatsvars nevalstiskajās organizācijās nav pietiekams
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka nepietiekama dažādu tautību pārstāvju iesaiste nevalstiskajās organizācijās, kā arī citās biedrībās liedz iespēju uzrunāt attiecīgo tautību pārstāvjus un tādējādi nodot ziņojumus un iesaistīt viņus procesu norisē.
Kultūrpētnieks Deniss Hanovs skaidroja, ka patlaban
Latvijā nav juridisku šķēršļu dažādu etnisko grupu pārstāvju iesaistei nevalstiskajā sektorā,
tomēr viņš ir pārliecināts, ka faktiski pastāv dažādi emocionāli šķēršļi. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka šādu cilvēku iesaisti politiskajos procesos kavē arī vēsturiskā atmiņa.
Hanovs pauda, ka
sabiedrība vēl aizvien ir vēsturiski dziļi traumēta,
turklāt, dzīvojot konstantā traumatiskā stāvoklī, tā ļaujas politiskajai manipulācijai. Viņš akcentēja, ka Latvijā vēl aizvien bieži vairās apspriest vēsturiski sāpīgas un asas tēmas, izvēloties tās noklusēt.
Frolova uzsvēra, ka
nereti mazākumtautību pārstāvji gaidot, kad viņi tiks aicināti vai kad viņiem kas tiks piedāvāts, nevis paši iniciē darbību
un aktīvi piedalās, pārstāvot savas intereses vai iesaistoties citos procesos.
Savukārt biedrības «Zolitūde 21.11» pārstāve Regīna Ločmele-Luņova, kura apmeklēja pasākumu, diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka cilvēku iesaistei organizācijās būtu jābūt balstītai kopīgā idejā vai problēmā, nevis etniskajā piederībā. Turklāt būtiski ir vērtēt, kā etniskās minoritātes, tostarp krievvalodīgie, iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Ločmele-Luņova pauda, ka nopietni jāpievēršas tam, vai politikas veidotāji paši redz mazākumtautības kā nopietnu diskusiju auditoriju.
Domājot par to, kā varētu mazināt mazākumtautību problēmas Latvijā, eksperti pauda, ka būtu jāizvairās no vēlmes definēt citus, kā arī atteikties no patērnieciskas attieksmes politiskās līdzdalības jautājumos. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka
jāvairās no pieņēmuma, ka minoritātes apdraud latvisko identitāti, turklāt minoritātēm, īpaši krievvalodīgajiem, jāvairās no frāzes «vai drīkst krieviski»,
tādējādi sekmējot savu integrēšanos latviešu valodas kultūras telpā.