ASV laikraksts «The New York Times» (NYT) publicējis Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa repliku, kurā ir pausti iebildumi pret to, ka šis laikraksts Latviju ir nosaucis par «bijušo padomju republiku».
Riekstiņš «New York Times» iebilst pret Latvijas dēvēšanu par «bijušo padomju republiku»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Reaģējot uz publikāciju «NATO shifts focus back to Kremlin, its original foe» («NATO atkal koncentrējas uz Kremli, tās sākotnējo ienaidnieku»), Riekstiņš norāda, ka viņš bija «pārsteigts un samulsis, izlasot, ka 25 gadus pēc de facto neatkarības atjaunošanas, pēc veiksmīgas integrācijas Eiropas Savienībā un NATO, pēc prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Latvija jūsu laikraksta pirmajā lappusē joprojām tiek saukta par «bijušo padomju republiku«».
Vēstnieks uzsver, ka
šāds «apzīmējums ir vismaz kļūdains un pat aizskarošs, īpaši jaunākajai paaudzei, kas ir dzimusi brīvajā un neatkarīgajā Latvijā».
«Viņi šobrīd ir vairāk nekā 20 gadu veci, ir uzauguši, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības ietvarā, pavadījuši semestrus un gadus citu Eiropas valstu vai citu kontinentu universitātēs, bet par kuriem joprojām bieži saka, ka viņi nāk no «bijusās padomju republikas«,» raksta Riekstiņš, uzsverot, ka šie jaunieši padomju laikus, par laimi, nav piedzīvojuši.
Viņš norāda, ka
šāds apzīmējums atbilst Kremļa vēsturiskajam stāstījumam.
Tas arī rada apjukumu, jo ASV un daudzu citu valstu valdības nekad nav atzinušas Padomju Savienības īstenoto Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.
«Visus okupācijas gadus mūsu diplomātiskās misijas Vašingtonā palika atvērtas. Cik vēl gadiem kopš okupācijas ir jāpaiet, kad Latviju, Igauniju un Lietuvu pārstās dēvēt par «bijušajām padomju republikām«?» jautā Riekstiņš.