Putniņa: pētījums skaidri parāda, ka valsts nepietiekami aizsargā visa veida ģimenes

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Rebeka Žeire / LETA

Pētījums «Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinoša analīze» skaidri parāda, ka valsts nepietiekami aizsargā visa veida ģimenes - šādu viedokli piektdien preses konferencē pauda pētījuma autore Aivita Putniņa.

«Pētījums to gana skaidri parāda. Nereģistrētajā kopdzīvē mantiskās attiecības tiek kārtotas pāra attiecībās kopīgo bērnu, kas uzliek lielāku slogu bērnam,» viņa sacīja.

Vienlaikus pētniece minēja, ka

valsts laulību atbalsta vien morāli - ar Satversmi.

«Patiesībā, kamēr cilvēku attiecības ir labas - gan laulībā, gan nereģistrētā kopdzīvē - nav būtisku atšķirību no valsts puses, kā šīs labās attiecības cilvēki risina, un nav arī atbalsta formas, kā valsts atbalstītu laulību īpašākā veidā. Problēma iestājas krīzes brīdī,» atklāja Putniņa.

Pētījumā secināts, ka laulība vairs nav kopdzīves uzsākšanas punkts, bet gan vairāk tiek skatīta kā attiecību turpinājums, pirms kuras ir bijusi ilgstoša nereģistrēta kopdzīve. Rezultāti parāda, ka sievietes un vīrieši atšķirīgi uztver laulību. Ja sievietēm attiecību reģistrēšana ir svarīga vairāk emocionālajā un arī finansiālajā ziņā, tad vīrieši to vairāk saistot ar ierobežošanu un rūpēm par mantisko stāvokli.

Savukārt nereģistrētie pāri atzīmējuši, ka īstais un reālais attiecību pamats ir savstarpēja uzticēšanās, atbildība vienam pret otru un mīlestība, ko laulība mainīt nespējot. Vienlaikus tiek atzīts, ka laulība dod sava veida drošību gan sievietēm, gan vīriešiem.

Iemesli attiecību nereģistrēšanai minēti vairāki. Piemēram, naudas trūkums, kā arī tas, ka sievietes pašas nevēlas bildināt vīriešus un gaida, ka to izdarīs viņi. Laulāties vairāk izvēloties reliģiozi pāri vai arī tie, kuru radinieki tādi ir.

Par vienu no lielākajām problēmām pāri pēc šķiršanās atzinuši kredītsaistības,

kas turpina abus saistīt arī pēc attiecību izjukšanas, jo nereti vīrietis ir bijis kredītņēmējs, bet sieviete - galvotāja.

Kritisks bijis pētījuma dalībnieku skatījums uz valsts institūcijām un to piedāvātajiem risinājumiem. Par nepamatotiem atzīti vairāki bāriņtiesu lēmumi. Pāri atklājuši, ka pēc šķiršanās viņiem bijušas miega problēmas, emocionālas grūtības, tostarp depresija. Īpaši sievietes norādījušas, ka valsts nenodrošina kvalitatīvu psiholoģisko palīdzību šādos gadījumos.

Pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas iedzīvotāju vērtības un praktiskos apsvērumus, pieredzi, dibinot gan reģistrētu, gan nereģistrētu kopdzīvi, kā arī problēmas abas šīs kopdzīves formas izbeidzot. Pētījumam tika atlasīts 41 dalībnieks, kas bija pārtraucis vismaz vienu tādu reģistrētu vai nereģistrētu kopdzīvi, kurā ir dzimis vismaz viens bērns. Tas ļāvis salīdzināt abu tipu kopdzīves problemātiku un nozīmi, kā arī pētījuma dalībnieku uzskatus ar viņu praktisko pieredzi.

Secināts, ka ir

zudusi funkcionāla atšķirība starp nereģistrētu kopdzīvi un laulību,

kas arī rada plašu attieksmju un izvēļu diapazonu attiecībā pret laulību. Faktiskas kopdzīves atzīšana ļautu labāk atbalstīt ģimenes krīzes situācijās, nosedzot visu ģimenes izveides ciklu, pauž pētījuma autori.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu