Sociālā tīkla «Twitter» lietotāji pēdējās dienās daudz apsprieduši tematu par bēgļu uzņemšanu Latvijā un «brīvprātīgajām» kvotām. Lai gan daudzi atgādina, ka arī simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pēdējā gadsimta laikā dažādu iemeslu dēļ ne vienu reizi vien ir devušies bēgļu gaitās, šķiet, vismaz tviterī, diskutējot par Āfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā, dominē bažīgs un pesimistisks noskaņojums.
Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces biroja vadītāja Rita Našeniece uzskata, ka, piekrītot uzņemt kaut saujiņu bēgļu, «maisam gals būs vaļā» un bēgļu plūsma kļūs nekontrolējama.
Gan tiem, ka pret, gan tiem kas par, jāsaprot, ka jūs nesaņemsiet 260 bēgļus, bet eksponenciālu, nekontrolējamu, neprognozējamu procesu.— Rita Eva Naseniece (@RitaEvaNa) July 7, 2015
Viņai piekrīt arī juriste Daina Blūmane:
@RitaEvaNa Katram bēglim ir tiesības aicināt savu ģimeni, t.i. vietējo cilti, pie sevis.— Daina Bluumane (@Daina_P) July 7, 2015
Našeniece noraida pārmetumus, ka nostāšanās pret bēgļu kvotām būtu rasisms:
Propagandiska baurošana par rasismu ir kaitīga reālas imigrācijas pro/contra debates veidošanai sabiedrībā.— Rita Eva Naseniece (@RitaEvaNa) July 7, 2015
Nacionālās apvienības deputāts Mārupes domē norāda, ka uzspiestā brīvprātība latviešiem jau sen ir pazīstama:
Vārdam ''brīvprātīgi'' jau kopš 1940. gada ir īpaša nokrāsa— Raivis Zeltīts (@RaivisZeltits) July 6, 2015
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu acīmredzot satrauc drošības situācija Latvijā.
Jācer, ka pietiks saprāta tos 250 bēgļus izvietot nevis lielajos centros, bet sadalīt pa teritorijām ar niecīgu iedzīvotāju blīvumu.— Inguss Vircavs (@vircavs) July 6, 2015
Un arī bijušais Latvijas radio vadītājs Dzintris Kolāts, šķiet, aizdomājies, kā mainīsies drošības situācija Latvijā.
Premjerministres teiktais, ka laikam tos bēgļus būs jāņem tik neveikli sakrīt ar bumbu sprādzieniem pasaulē.— Dzintris Kolāts (@Dzintris) June 26, 2015
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks vēlas būt pārliecināts, ka Āfrikas bēgļi kļūs, cik vien iespējams, latviski.
Jebkurai debatei par bēgļiem LV valdībā ir jābūt saistītai ar garantiju,ka bēgļi tiks apmācīti skolās ar latv.val un pilnībā integrēsies— Artis Pabriks (@Pabriks) July 1, 2015
Te gan Nacionālās apvienības aktīvists Jānis Iesalnieks atgādina, ka Pabrika biedri «Vienotībā» šādu Nacionālās apvienības priekšlikumu noraidījuši.
@Pabriks Vēl pirmdien Jūsu partijas biedri koalīcijas padomē noraidīja precīzi šādu NA priekšlikumu https://t.co/CUBwklcJkS— Jānis Iesalnieks (@JanisIesalnieks) July 1, 2015
Vēl kāds «Twitter» lietotājs norāda - bēgļu kvēlākā vēlme svešā valstī ir ne jau integrēties, bet gan atgriezties mājās.
@Pabriks kāda bija latviešu 44-45g.bēgļu kvēlākā vēlēšanās?Integrēties?Vai atgriezties dzimtenē?Ja bēglis,ne migrants, tad domas uz mājām!— GaumīgsJoks (@GaumigsJoks) July 6, 2015
Cits «čivinātājs» apelē pie Āfrikas valstu solidaritātes, norādot, ka bēgļiem patvērums būtu jāmeklē pie saviem kaimiņiem.
Kāpēc bēgļus nevar uzņemt tās Āfrikas valstis, kurās nav karš? Piemēram Maroka,DA? Kur ir Āfrikas solidaritāte?— Ēriks (@EzerinsE) July 6, 2015
Finanšu eksperts Pāvels Šnejersons norāda, ka Latvijā ne tikai Āfrikas iedzīvotāji jutīsies kā bēgļi.
@P_Snejersons Interesanti, ka daudziem krieviem arī nepatīk bēgļi. Laikam tāpēc, ka "mums jau ir latvieši"— Pāvels Šnejersons (@P_Snejersons) July 6, 2015
Savukārt uzņēmējs un rakstnieks Māris Mičerevskis komentē, ka bēgļu ierašanās, iespējams, varētu saliedēt sašķelto vietējo sabiedrību.
@P_Snejersons Man liekas, ka vajadzēja ievest kautkādus bēgļus, tā latvieši ar krieviem viņus kopā sitot, beidzot sadraudzēsies :)— Mahris Zmeycharauski (@Zmeycharauski) July 6, 2015
Žurnālists Juris Kaža bēgļu kvotu pretiniekiem pārmet ksenofobiju un atgādina, ka simtiem tūkstoši latviešu arī reiz devušies bēgļu gaitās.
Kategoriskā opozīcija bēgļu uzņēmšanai = rasisms, ksenofobija, amnēzija par 200 000 latviešu pēckara likteni.— juriskazha (@juriskazha) July 7, 2015
Tikmēr arhitekts Ervīns Krauklis diskusijā iesaistījies, norādot, ka primāri būtu jādomā par šā jautājuma pragmatisko, nevis emocionālo pusi.
Neredzu plānu un resursus jebkādai palīdzībai, vai bēgļi no Āfrikas vai Ukrainas. Par to, ne par "ksenofobiju" un "savtīgumu" būtu jādiskutē— Ervins Krauklis (@ervinsk) July 5, 2015
Vairāki «Twitter» lietotāji norāda, ka dzīve Latvijā bēgļiem varētu likties tik skarba, ka tie aizbēgs tālāk.
Atbrauks bēgļi uz LV 4 gadalaikiem&maziem pabalstiem,pēc tam būs jāstrādā par nieka algu&jāmācās latv.valoda. Aizbēgs bēgļi neatskatīdamies!— Ilze (@ilze_la) July 6, 2015
Rihards Fridenbergs pieļauj, ka bēgļu ierašanās varētu vairot iedzīvotāju vēlmi bēgt pašiem.
viens vīrs, noraugoties piebraucošajā kuģī ar 250 bēgļiem saka otram:"bēgļi..". otrs vīrs pirmajam:"jābēg!!!" ilgtermiņā varētu būt patiesi— rihards fridenbergs (@RihardsF) July 6, 2015
Karikatūrists Gatis Šļūka ilustrējis, kā varētu izskatīties bēgļu ierašanās process Latvijā:
https://t.co/4ZjVcpWpax LV namiņš pic.twitter.com/yT39j23Ibu— Gatis Šļūka (@KarikaturaLv) July 3, 2015
Tomēr citi čivinātāji par bēgļu tematu spēj arī pasmaidīt.
Izmitinām bēgļus kopš 2004. RSU. #NācStudēt— Sencis (@sencis_) July 6, 2015
Žurnālists Filips Lastovskis pārpublicējis internetā lielu popularitāti ieguvušu attēlu, kas liek aizdomāties - ja bēglis bez kontaktiem, bez naudas un bez valodas zināšanām spēj kādam atņemt darbu, iespējams, problēma jāmeklē mūsos pašos.
Runājot par bēgļiem pic.twitter.com/eTrfHcia6H— Filips Lastovskis (@Lastovskis) June 15, 2015
Cits «Twitter» lietotājs savukārt iebilst, ka bēgļi, visticamāk, vismaz sākumā būs ar mieru strādāt par zemāku algu, radot problēmas vietējiem.
@Lastovskis @kaspars_gasuns Tomēr tāds sīkums, kā bēgļi vismaz sākotnēji būs ar mieru strādāt par daudz zemāku algu ;)— MJ (@uzhosnah) June 15, 2015
Savukārt čivinātāja Ieva Cipruse vienkārši atgādina, ka bēgļu problēmas pamatā patiesībā ir milzīga traģēdija.
Vispār tas jau pašā saknē ir diezgan drausmīgi - bēgļi. Tas ir drausmīgi, ka kādam vispār ir jābēg no mājām, jo palikt ir bail.— Ieva Cipruse (@Ievaa_Cipruse) June 30, 2015