Pedagogu darba samaksas sakārtošana nerisina visus vispārējās izglītības jautājumus, taču svarīgi apzināties, ka izglītības sistēma ir tik laba, cik labi ir skolotāji, tā tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pauda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Tikšanās laikā prezidents uzsvēra, ka Latvijas labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, cik izglītoti ir mūsu cilvēki, tādēļ izglītības sistēmas uzdevums ir radīt visus priekšnosacījumus, lai augtu zinoši, prasmīgi, radoši un atbildīgi cilvēki, informēja prezidenta Preses dienestā. Tāpat Vējonis akcentēja nepieciešamību pēc jauniešiem, kas ne tikai spēj uztvert informāciju, bet arī to kritiski vērtēt, analizēt un pielietot.
Sarunas laikā Seile arī informēja prezidentu par jauno pedagogu darba samaksa modeli un tā plānoto ieviešanas gaitu. Konkurētspējīgs un prognozējams atalgojums ir viens no nosacījumiem izglītības kvalitātes uzlabošanai, kas kopā ar citām strukturālām reformām pedagogu sagatavošanā, skolu tīkla sakārtošanā un mūsdienīga mācību satura izstrādē nodrošinās izglītības kvalitātes uzlabošanu, uzskata ministre.
Sarunas laikā Vējonis aicināja turpināt iesāktās reformas vispārējā izglītībā, sakārtojot pedagogu darba samaksas sistēmu, izglītības iestāžu materiāltehnisko bāzi un nodrošinot mācību satura atbilstību sabiedrībā un darba tirgū nepieciešamām zināšanām un prasmēm. Tāpat prezidents atzinīgi novērtēja, ka ministre uzsākusi reformas, kā arī uzsvēra, ka par konkrētiem iespējamiem uzlabojumiem un risinājumiem pedagogu darba samaksas modelī jālemj Ministru kabinetam.
Amatpersonas arī bija vienisprātis, ka kvalitatīva izglītības sistēma un cilvēki, kas ir saņēmuši labu izglītību, ir Latvijas bagātība un katram bērnam un jaunietim Latvijā ir jābūt iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo un kas ir viņa vecāki. Tāpēc īpaša uzmanība pievēršama arī mācību sasniegumu atšķirībām pilsētu un lauku skolās un pasākumiem šo atšķirību mazināšanai. Turpmāka izglītības kvalitātes noslāņošanās nav pieļaujama, uzsvēra Seile un Vējonis.
Sarunas laikā amatpersonas īsi pārrunāja arī situāciju augstākās izglītības un zinātnes jomā, īpaši plānotās izmaiņas augstākās izglītības akreditācijas noteikumos un finansēšanā, kā arī paveikto profesionālajā izglītībā. Pārrunājot situāciju, prezidents vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt lielāku augstākās izglītības sasaisti ar tautsaimniecību un pētniecību, savukārt Seile īpaši izcēla profesionālo vidusskolu gatavību šobrīd sniegt izglītības pakalpojumus augstā līmenī, tostarp ar labu materiāltehnisko bāzi un diendienā sadarbojoties ar darba devējiem izglītības programmu veidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā.
Amatpersonas arī norādīja, ka Latvijai ir visas iespējas būt starp valstīm, kas piedāvā vienu no labākajām izglītībām pasaulē.
Kā ziņots, jaunais pedagogu atalgojuma modelis joprojām ir izglītības un zinātnes ministres prioritāte, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina izglītības un zinātnes ministre Seile.
Valdošās koalīcijas partijas iepriekš vienojās, ka Seilei kopā ar pašvaldību pārstāvjiem vēlreiz jāprecizē atsevišķi jautājumi par jauno pedagogu darba samaksas modeli. Ministrei sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kā arī koalīcijas partneriem vēlreiz būs jāizskata pedagogu atalgojumu modelis un vēlreiz jāprecizē atsevišķi jautājumi.
Jaunā pedagogu algu modeļa izskatīšanu valdībā sola jau kopš jūnija, izskanot vairākiem iespējamiem datumiem. Iepriekš izglītības un zinātnes ministre pauda viedokli, ka, neskatoties uz to, ka modelis varētu netikt ieviests jau ar 1.septembri, līdz mācību gada beigām vai, kas esot reālāk, vasaras vidum, vajadzētu pieņemt Ministru kabineta noteikumus. Noteikumi tikšot virzīti steidzamības kārtā.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija rosina jauno pedagogu darba samaksas modeli ieviest tikai nākamajā gadā, turklāt darot to divos atsevišķos posmos.
Modeļa ieviešana valsts profesionālās izglītības iestādēs varētu notikt jau 1.janvārī, bet pašvaldību un privātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs - tikai ar 2016.gada 1.septembri.
Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem - 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.
