Lejiņš: Krievijai atņemt veto tiesības ANO Drošības padomē nav iespējams

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Krievijai atņemt veto tiesības ANO Drošības padomē nav iespējams, komentējot Krievijas uzlikto veto, kas bloķēja ANO rezolūcijas pieņemšanu par īpaša tribunāla izveidošanu, kas tiesātu atbildīgos par Malaizijas nacionālās aviokompānijas «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanu virs separātistu kontrolētās Ukrainas austrumu daļas pērnā gada jūlijā, sacīja Saeimas deputāts, Ārpolitikas institūta dibinātājs un bijušais direktors Atis Lejiņš («Vienotība»).

Lejiņš norādīja, ka

veto tiesību atņemšana kādai no pastāvīgajām ANO Drošības padomes loceklēm būtu nebijis precedents.

«Tas vēl nekad nav noticis. Šaubos, vai kāda no lielvarām kaut ko tādu darītu, jo, piemēram, Lielbritānijai, vai Francijai pašām varbūt kādreiz rastos nepieciešamība izmantot veto tiesības. Neuzskatu, ka tas ir iespējams,» viņš teica.

Vienlaikus Lejiņš norādīja uz aktuālu starptautisku diskusiju, ka ANO Drošības padome būtu jāreformē.

Taujāts, vai, viņaprāt, Krievija izmantoja veto tiesības, lai nepieļautu starptautiska tribunāla izveidi, ir tās baiļu dēļ, ka no tās var tik prasīta atbildība par «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanu, Lejiņš atbildēja apstiprinoši.

«Skaidrs, ka viņi [Krievija] to lidmašīnu nošāva. Krievijā ļoti labi zina, kas un kā tur notika,»

viņš piebilda.

Lejiņš atsaucās uz Vācijas presē pirms aptuveni gada nopludinātu informāciju, ko Vācijas slepenais dienests bija sniedzis Bundestāgam, kas uzrādīja katastrofas detaļas.

«Saprotams, ka šī informācija tika nopludināta.

Slepenais dienests norādīja, ka vaininieki bija krievu virsnieki,

kuri šāvuši ar Krievijā ražotu raķeti no Krievijā ražotas palaišanas iekārtas. Tādus pašus secinājumus izdarīja ārvalstu žurnālisti, apmeklējot reģionu un runājot ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri apstiprinājuši izskanējušo informāciju,» sacīja Lejiņš.

Tāpat deputāts pastāstīja, ka šoziem Latvijā viesojies Nīderlandes ārlietu ministrs, kuram Lejiņš uzdevis jautājumu par «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanas gaitu. «Tolaik ministrs sacīja, ka šajā lietā ir jābūt ļoti piesardzīgiem, un ir jāsavāc pilnīgi precīzi un neapgāžami pierādījumi, un tad varēšot iniciēt starptautiska tribunāla izveidi,» sacīja Lejiņš, tādejādi secinot, ka Nīderlandes izmeklētāju rīcībā šobrīd ir šādi pierādījumi, jo ANO rezolūcijā tika virzīta iniciatīva par tribunāla izveidi.

Lejiņš prognozēja, ka

ar Krievijas veto uzlikšanu ANO rezolūcijai «šī lieta nebeigsies».

Viņš izteica minējumu, ka Nīderlande un Malaizija varētu vērsties Starptautiskajā tiesā Hāgā.

Jau ziņots, ka Krievija trešdien izmantoja veto tiesības ANO Drošības padomē, bloķējot rezolūcijas pieņemšanu par īpaša tribunāla izveidošanu, kas tiesātu atbildīgos par Malaizijas nacionālās aviokompānijas «Malaysia Airlines» lidmašīnas notriekšanu virs separātistu kontrolētās Ukrainas austrumu daļas pērnā gada jūlijā.

Rezolūciju, kuru izstrādāja Austrālija, Beļģija, Malaizija, Nīderlande un Ukraina, atbalstīja 11 no 15 ANO DP dalībvalstīm. Angola, Ķīna un Venecuēla balsojumā atturējās, bet Krievija izmantoja veto tiesības.

ANO DP sēde sākās, ar klusuma brīdi pieminot 298 cilvēkus, kas gāja bojā, kad šī lidmašīna 2014.gada 17.jūlijā nogāzās Ukrainas austrumos.

No ANO DP pastāvīgajām dalībvalstīm rezolūciju atbalstīja ASV, Francija un Lielbritānija, kuras apsūdz prokrieviskos separātistus lidmašīnas notriekšanā ar «zeme-gaiss» raķešu palaišanas sistēmu «Buk», kuru piegādājusi Krievija.

Krievija noliedz jebkādu savu saistību ar šo katastrofu un tajā vaino Ukrainas armiju.

ANO DP pārstāvētās Rietumvalstis, kā arī Austrālija un Nīderlande nosodīja Krieviju par tās uzlikto veto un uzstāja, ka ar to neizdosies apklusināt centienus starptautiski tiesāt lidmašīnas notriekšanas vaininiekus.

Lidmašīna, kas lidoja no Amsterdamas uz Kualalumpuru, 2014.gada 17.jūlijā nogāzās Ukrainas austrumos. Aviolainerī bija 298 cilvēki, kas visi gāja bojā.

Izmeklētāju no Nīderlandes vadītā starptautiskā grupa oktobra sākumā plāno publiskot galīgo ziņojumu par lidmašīnas notriekšanas apstākļiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu