Latvija ir gatava aizsargāt savu neatkarību, sestdien latviešu strēlnieku bataljonu simtgadei veltītā pasākumā 11.novembra krastmalā, teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Graube: Latvija ir gatava aizsargāt savu neatkarību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Graube, uzrunājot pasākuma dalībniekus un klātesošos, norādīja, ka Latvijas valstiskums ir sācies ar tautas atmodu un strēlniekiem. NBS komandieris uzsvēra, ka par Latvijas pastāvēšanu tikušas atdotas daudzas dzīvības - gan strēlnieku, gan arī citu iedzīvotāju. Ģenerālleitnants pateicās Latvijas karavīriem, īpaši uzsverot tos, kuri piedalās starptautiskajās operācijās.
«Dod Dievs, lai tagad nebūtu jāsargā Latvijas neatkarība. Taču mēs esam gatavi to darīt,» pasākumā uzsvēra Graube.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka sestdien Rīgā norisinās vērienīgi pasākumi par godu latviešu strēlnieku bataljonu simtgadei. Pasākumi tika uzsākti ar svinīgu latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejai veltītas piemiņas plāksnes atklāšanu. Tai sekoja koncertuzvedums Vērmanes dārza estrādē un tautas un armijas gājiens, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 dalībnieku.
Gājiens noslēdzās 11.novembra krastmalā, kur norisinās NBS ekipējuma paraugdemonstrējumi un svētku koncerts «Latviešu strēlniekiem - 100». Pasākumā ar runām uzstājās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis un aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Aģentūra BNS novēroja, ka par notiekošo 11.novembra krastmalā interesi izrādīja vairāki tūkstoši cilvēki. Pasākumu apmeklē daudzas ģimenes ar bērniem. Cilvēki apskata ieročus, piemēra ekipējumu un formas tērpus, kā arī nepiespiestā gaisotnē sarunājas ar karavīriem. Lielu iedzīvotāju interesi izpelnījās «Mi-17» un «BlackHawk» helikopteri, kā arī armijas izmantotās apvidus automašīnas «Hummer». Pasākumā arī pieejama informācija par dienesta iespējām gan NBS, gan arī Zemessardzē.
Koncertā piedalās Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Andris Ērglis, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Lauris Reiniks, Valters Frīdenbergs, Andris Baltacis, Normunds Pauniņš, Nikolajs Puzikovs, Miks Dukurs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku orķestris, Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā «Skyforger», «Auļi», «Vilki», «Vilkači», «Dobeles zemessargi», instrumentālais ansamblis Jura Kristona vadībā un citi.
Pēc koncerta – aptuveni plkst.19 - sāksies divu stundu ilga zaļumballe ar dejām bruņoto spēku orķestra un Zemessardes orķestra pavadījumā.
1915.gada 1.jūnijā Rīgā, Tērbatas ielā 1/3, notika Latviešu sabiedrisko, politisko darbinieku un karavīru sanāksme, kurā nolēma vērsties pie Krievijas armijas vadības ar lūgumu ļaut dibināt nacionālas latviešu karaspēka vienības. 10.jūnijā advokāts Gustavs Ķempelis iesniedza lūgumrakstu Krievijas impērijas armijas virspavēlniekam kņazam Nikolajam Nikolajevičam par latviešu nacionālo karaspēka vienību dibināšanu un 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu (1.Daugavgrīvas un 2.Rīgas) formēšanu un Latviešu strēlnieku bataljonu Organizācijas komitejas izveidi.
10.augustā laikrakstā «Dzimtenes Vēstnesis» publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu «Pulcējaties zem latviešu karogiem», kas aicināja brīvprātīgos vecumā no 17 līdz 35 gadiem pieteikties latviešu strēlnieku bataljonos. 12.augustā Rīgā darbu sāka pirmā brīvprātīgo latviešu strēlnieku uzņemšanas komisija, un divu dienu laikā pieteicās 472 brīvprātīgie, bet jau 14.augustā notika pirmo brīvprātīgo latviešu strēlnieku svinīga pavadīšana uz Daugavmalu, no kurienes viņi tālāk devās uz apmācības vietu Mīlgrāvī.