Vieni no Eiropas attīstības gada labās gribas jauniešu vēstniekiem ir biedrība «Quo tu domā?». Pēc biedrības vīzijas un aktivitātēm var spriest, ka tā jau kopš tās izveidošanas pirmās dienas ir vēstniece visai sabiedrībai, nesot ziņu, cik svarīgi ikvienam ir argumentēti izklāstīt savu viedokli un izteikties par sabiedrībai nozīmīgiem tematiem.
«Quo tu domā?» ir Latvijas debašu asociācija, un tās izpilddirektore Evija Goluba un valdes loceklis un līdzdibinātājs Mārtiņš Vaivars bija gatavi pastāstīt, ko nozīmē debatēšana un kādu lomu biedrība spēlē Eiropas attīstības gada ietvaros.
Kāds ir galvenais vēstījums, ko nes «Quo tu domā?»?
Mārtiņš: «Quo tu domā?» zīmols ietver jautājumu, ko var uzdot ikvienam. Vienalga, par kādu tēmu, kas ir sabiedrībai svarīga. Man šķiet, ir labi, ja uz šo jautājumu cilvēki ir spējīgi atbildēt kvalitatīvi, kas nozīmē, ka viņi ir informēti, viņi māk aizstāvēt savu viedokli, viņi saprot, ka lietām var būt divas puses. Mūsu galvenā misija ir ieviest kvalitatīvas debates kā jautājumu iztirzāšanas un lēmumu pieņemšanas veidu. Taču kvalitatīvas debates nozīmē pāris lietas. Tas nozīmē, ka cilvēks māk cieņpilni, racionāli, argumentēti aizstāvēt savu viedokli. Māk ieklausīties citos cilvēkos, kad viņi aizstāv savu viedokli, un saprast viņu pusi, cilvēks neiekrīt uz stulbām argumentācijas kļūdām un manipulācijas metodēm, māk iepazīties ar pierādījumiem, ar argumentiem, māk pieņemt labus lēmumus un galu galā ir vienkārši sabiedriski aktīvs. Viņš ir nevis tāds cilvēks, kurš vienkārši sēž mājās un lasa Delfus, bet gan cilvēks, kas tiešām iet sabiedrībā un mēģina aizstāvēt savu viedokli un panākt, lai Latvija kļūtu par labāku valsti. Tas ir cilvēks, kurš interesējas, kurš ir informēts, ar kuru nevar manipulēt ar pilnīgām muļķībām.
Vai «Quo tu domā?» pašlaik lielākā pārstāvniecība ir Rīgā, vai esat izplatīti arī reģionos?
M: Mēs apvienojam daudzus vidusskolu un universitāšu debašu klubus, tāpēc mums ir diezgan plaša pārstāvniecība. Mēs esam Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Cēsīs, Valmierā, Iecavā, tāpēc varētu teikt, ka esam pietiekoši plaši. Universitātēs mums tomēr tādas aktivitātes pārsvarā notiek tikai Rīgā un Valmierā, kur ir ļoti lieliski pārstāvēti debašu klubi.
Jūsu vīzija ir Latvija, kurā visi iedzīvotāji var argumentēti un skaidri pārstāvēt savu viedokli. Vai vīzijas īstenošanai esat tuvu?
M: Vīzija mums ir ļoti, ļoti tālu no realizēšanas, bet tāpēc arī vīzijai ir jābūt ambiciozai, kad lēniem, pakāpeniskiem soļiem ejam tās virzienā. Mēs neesam tuvu šīs vīzijas sasniegšanai, un tas arī nav pārsteigums, jo Latvijā ļoti mazai cilvēku daļai ir attīstītas šādas argumentācijas un sociālo procesu izpratnes spējas. Piemēram, skatoties publiskās diskusijas un vienkārši iesaistoties publiskajās sarunās, var just, ka šo spēju ļoti trūkst. Taču to trūkst visur pasaulē, arī visās attīstītajās demokrātijās. Protams, uzlabojums, manuprāt, ir nenoliedzams, jo jūtu, ka šādu cilvēku paliek vairāk, taču ir vēl kur tiekties.
Kāds līdz šim bijis biedrības devums vīzijas īstenošanai?
M: Esam vadījuši daudzas radošās darbnīcas gan vidusskolu, gan universitāšu studentiem, esam organizējuši debašu turnīrus. Tas attīsta debašu kultūru un padara jauniešus zinošākus. Piemēram, mēs organizējam debašu turnīrus kādā reģionā, kur jaunieši aizbrauc uz šo svešo vietu, un viņiem divu dienu laikā jādebatē par tēmām, par kurām viņi vēl nekad nav dzirdējuši, piemēram, par sieviešu tiesībām, par nodokļu politiku, par mediju brīvību, par to, vai vajag palīdzēt citām valstīm. Tādā veidā viņi uzzina par ļoti daudzām lietām, ko viņi nekad nav zinājuši, viņi viens no otra mācās, jo mēģina viens otru atspēkot. Mēs arī organizējam ikgadēju Rīgas Ekonomikas augstskolas debašu akadēmiju, kur uz Latviju atvedam dažus no Eiropas labākajiem argumentācijas pasniedzējiem. Šie speciālisti vada darbnīcas, kas, manuprāt, ir ļoti vērtīgi. Tāpat esam pārtulkojuši latviski kvalitatīvus mācību materiālus, jo latviešu valodā ir tiešām maz jēdzīgu materiālu par argumentāciju un kritisko domāšanu.
Jūs piedāvājat iesaistīties skolēniem, studentiem, skolotājiem, kā arī citiem interesentiem. Kura no šīm grupām ir visaktīvākie debatētāji?
M: Ja pilnīgi godīgi, tad mūsu vīzija ir tāda, ka vislabākais laiks, kad tiešām šāda debašu izglītība ir visefektīvākā, ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Šajā laikā jaunieši mācās, viņi iepazīst pasauli, īsti vēl nav ne ar kādiem aizspriedumiem, un viņiem ļoti labi sanāk uzlabot šīs spējas. Primāri visas mūsu aktivitātes arī ir orientētas uz skolēniem un studentiem. Vecāka gada gājuma cilvēki varētu būt mūsu ilgtermiņa mērķis, taču tā skarbā realitāte ir tāda, ka Latvijā nav ļoti daudz cilvēku, kas ir debašu aktīvisti. Mēs mēģinām šo loku palielināt, bet šobrīd, manuprāt, labākais veids, kā izmantot «Quo tu domā?» laiku, ir tieši vairāk darboties ar jauniešiem. Un tad nākotnē daudzi no šiem jauniešiem arī varēs kļūt par «Quo tu domā?» vēstniekiem, izplatīt šo ziņu un vadīt dažādas diskusijas.
Kāds ir jūsu viedoklis par publiskajām debatēm politiskajā elitē?
M: Domāju, ka vidējā Latvijas politiķa argumentēšanas spējas nav ļoti spēcīgas, bet tā, ja godīgi, ir ļoti daudz kur pasaulē. Piekrītu, ka vajadzētu darīt visu iespējamo, lai radītu jēdzīgu debašu kultūru kaut vai no Saeimas tribīnes un Saeimas komisijās. Šobrīd pietiek vienkārši atvērt jebkuras Saeimas komisijas sarunu transkriptu, lai redzētu daudzas lietas. Cilvēki neaizstāv savu viedokli ar racionāliem, pamatotiem argumentiem, ir maz ieklausīšanās citu cilvēku argumentos, kā rezultātā rodas tāds neliels haoss. Šeit arī var mācīties no kvalitatīvām debatēm, jo parasti debatēs ir noteikts, cik daudz katrs runās, kādi ir spēles noteikumi, nevis notiek tāda vienkārša haotiska viedokļu apmaiņa, kur spēcīgākais un skaļākais dominē.
Ko mēs debašu attīstībā varētu smelties no citām valstīm?
M: Viena no lietām, ko varam iemācīties, ir tas, ka valstīs, kurās ir attīstīta debašu kultūra, jebkurā universitātē ir savs debašu klubs, kas ir atbalstīts no universitāšu vadības puses. Latvijā ļoti maz augstskolu ir savs debašu klubs, tāpēc domāju, ka mācībspēkiem būtu jāsaprot, ka debates ir kaut kas ļoti foršs un tā ir iespēja attīstīt arī akadēmiskās prasmes. Piemēram, Lielbritānijā, kur debašu kultūra ir ļoti attīstīta, ir arī acīm redzama korelācija, ka tie, kuri ir vislabākie mācībās, ir arī labākie debatētāji un otrādi.
Vai argumentēšanu un kritisko domāšanu var iemācīties?
M: Tā ir aktīvā mācīšanās procesā apgūstama spēja. Tieši tāpēc iesaistīšanās debašu klubā ir vislabākais veids, kā to apgūt, jo tu kopā ar draugiem aktīvā, iesaistītā veidā vari attīstīt šo spēju. Mums ir bijuši ļoti daudzi piemēri gan Latvijā, gan ārzemēs, ka cilvēks, kurš īsti nemāk argumentēt, īsti nespēj publiski uzstāties un nevar pāris vārdus salikt kopā, pēc tam kļūst par izcilu argumentētāju un debatētāju.
Jūs esat Eiropas attīstības gada jauniešu vēstnieki. Ko esat darījuši šā titula nešanai pasaulē?
Evija: Mēs esam novadījuši debates par attīstības sadarbībai ļoti svarīgu tēmu, kas ir diskriminācija pret sievietēm. Šo debašu tēma vairāk tika vērsta uz latviešu sievietēm. Tagad padomā jau nākamās debates.
M: Tas, ko varu vēl piebilst, - ja Eiropas gads attīstībai grib sasniegt savus mērķus, ir nepieciešama pietiekoši plaša sabiedrības jauniešu daļa, kas kaut mazliet izprot, kas ir Eiropas Savienība, kas ir attīstības valstis, kādas problēmas ir šīm valstīm, kā notiek finansējuma piešķiršana, kāda ir situācija ar bēgļiem un citām pasaulē svarīgām lietām. Un mēs esam tie, kas ar debašu apmācību palīdzību māca šīs lietas jauniešiem. Mēs izglītojam un taisām publiskās debates, lai paceltu šīs tēmas sabiedrībā, jo visiem zināms, ka Latvijas sabiedrībā šī attīstības sadarbības tēma nav tā, kas uzpeld ļoti bieži. Tieši tāpēc mēs mēģinām mazliet paplašināt šo redzesloku.
Vai tas izdodas?
E: Tā kā attīstības sadarbība mums ir tāda problēmtēma, jo, kā rāda aptaujas, mūsu sabiedrībā ir ļoti zema izpratne par to, mums lēnām izdodas izglītot. Tieši tāpēc mums arī citās plānotajās debatēs būs tēmas, kas ietvers šos attīstības sadarbības jautājumus.
Ko jums nozīmē attīstības sadarbība?
E: Attīstības sadarbība uzsver to, ka varam dalīties, mēs varam dalīties godīgi un efektīvi un varam kādam palīdzēt, jo attīstības sadarbība tomēr nodrošina to nepieciešamo finansējumu un, ja resursi aiziet pareizajā gultnē, tad kādam varam padarīt dienu skaistāku.
Cēsīs notika sarunu festivāls «Lampa», kura organizācijā piedalījāties arī jūs. Kādas atziņas pēc pasākuma?
M: Man nenormāli patika, un es ļoti ceru, ka šī tradīcija turpināsies. Festivālā bija izdevies radīt tādu ļoti jauku un patīkamu vidi, kur cilvēki tiešām uzzināja par daudzām lietām Latvijā, kas ir svarīgas. Man šķiet, ka daudzos veidos šis sarunu festivāls «Lampa» iemieso arī «Quo tu domā?» ideālus. Tā bija cieņpilna, ieklausīšanās pilna saruna, kad tu esi ieinteresēts visā, kas notiek. Es ceru, ka šis festivāls turpināsies un nākamajā gadā būs vēl vairāk cilvēku.
Kā var pievienoties biedrībai «Quo tu domā?»
M: Pie mums var «atnākt» sociālajos tīklos un mājas lapā. Augustā un septembrī mums būs arī vairākas publiskās debates, kurām var sekot līdzi. Taču galvenokārt jāuzsver: ja kādu interesē šie debašu ideāli, viņš pats grib kļūt par spēcīgu debatētāju, tad vienkārši jādod mums ziņa. Ja kāds vēlas uzsākt pats savu debašu klubu, tad mēs būsim tie, kas iedos visu iespējamo palīdzību, lai to realizētu. Taču nav tā, ka atnāksim un to izdarīsim, mēs palīdzēsim jums pašiem sasniegt to, ko jūs gribat sasniegt.
