Neskatoties uz Satversmē atrunāto domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, tā vienlaikus paredz iespēju ierobežot reliģiskās pārliecības paušanu, skaidroja tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs: Reliģijas brīvība ierobežojama, lai samērotu dažādu reliģiju piekritēju uzskatus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka saskaņā ar Satversmi reliģiskās pārliecības paušanas ierobežošana nepieciešama, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Tiesībsargs vērš uzmanību, ka «reliģijas brīvība ir ierobežojama, lai varētu samierināt dažādu reliģiju piekritēju un grupu kontraversiāli pretējus uzskatus». Viņš atgādināja, ka valstij, kas sevi deklarē par demokrātisku, ir jāpieņem, ka, vairākām reliģijām pastāvot līdzās, reliģijas brīvības izpausmes var pakļaut zināmiem samērīgiem ierobežojumiem.
«Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu dažādu reliģisku grupu intereses un nodrošinātu cieņu pret ikvienas personas pārliecību,» uzsvēra Jansons.
Tiesībsargs informē, ka Eiropas Savienības valstīs joprojām nav vienprātības attiecībā uz atļauju sievietēm nēsāt musulmaņu burku sabiedriskās vietās. Piemēram, Francijā un Beļģijā ir aizliegta šāda apģērba nēsāšana sabiedriskās vietās.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pērn atzinusi, ka Francijas normatīvajos aktos noteiktais ierobežojums sievietēm sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu burku ir uzskatāms par tiesisku.
Kā ziņots, ir jāsāk diskusija par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas un citus apģērbus, kas aizsedz seju, intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.