Krimināldrāmā par tagad jau bijušā «Latvijas Dzelzceļa» prezidenta Uģa Magoņa aizturēšanu skumjākais ir nozares amatpersonu izbrīns par notikušo. Tas bijis pārsteigums Satiksmes ministrijai, sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, un «esam izsisti no līdzsvara». Arī «LDz» viceprezidents Aivars Strakšs, kas pašlaik pilda uzņēmuma prezidenta pienākumus, «neko tādu» neesot gaidījis.
Varam tikai minēt, vai izbrīns ir par iespējamo kukuļa ņemšanu — un tad laikam būtu jāsecina, ka atbildīgie par nozari ir naivi vai nekompetenti —, vai par veidu, kā tas tika darīts — ņemot pusmiljonu eiro skaidrā naudā papīra maisiņā (tad viņu izbrīns varētu būt par Magoņa naivumu un, jā, arī nekompetenci šādu lietu kārtošanā), vai par to, ka likumsargiem tomēr izdevies Magoni aizturēt.
Tiesa, satiksmes ministrs Anrijs Matīss gan neizskatās izbrīnīts. Viņam neesot ziņu par «konkrēto darījumu» (četru vecu lokomotīvju iepirkšanu no Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska, par ko varētu būt maksāts kukulis), taču Magoņa vadītajā valsts uzņēmumā esot regulāri veikti auditi un Valsts kontroles pārbaudes un nekas neesot «konstatēts». Bet premjerministre Laimdota Straujuma skaidro, ka esot noticis «viena atsevišķa cilvēka pārkāpums».
Nav šaubu, ka vainu par konkrētu nodarījumu var konstatēt tikai tiesa. Toties jāšaubās, ka, desmit gadus godīgi vadījis lielu valsts uzņēmumu, Magonis piepeši izlēma, ka vairs nevar iztikt ar 100 tūkstošu eiro gada algu vien. Kā ministrs un citi labi zina, neskaidrības par viņa ienākumiem bijušas vai pēc katras gadskārtējās amatpersonas ienākumu deklarācijas. 2009.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija sācis pārbaudi par Magoņa darījumiem, kuri bija radījuši aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, 2012.gadā vērtēja viņa iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Bet viņa vadītais valsts uzņēmums regulāri minēts saistībā ar apšaubāmiem darījumiem un iepirkumiem.
Tāpēc šķiet neticami, ka ministrs un citas amatpersonas nezina, pēc kādiem principiem strādā darījumu sistēma, kura varētu būt vēl lielākā mērā atkarīga no Krievijas biznesa kultūras nekā Latvijas dzelzceļi no kaimiņvalsts dzelzceļu sistēmas.
Stratēģiskā korupcija
Iespējams, ka mazliet izbrīnīts par Magoņa aizturēšanu varētu būt Latvijas dzelzceļu biznesa vērtīgākais partneris Vladimirs Jakuņins, «Krievijas dzelzceļa» prezidents. Kā jau Krievijā pieņemts, liela valsts uzņēmuma vadītājam jābūt arī politiski tik ietekmīgam, lai nepiederošām personām nebūtu vēlmes interesēties par viņa ienākumiem. Jo kuram tad nav skaidrs, ka oficiālā alga ir tikai papildinājums reālajiem ienākumiem, kurus nodrošina šī ietekme?
Tieši ar Latvijas partneriem Jakuņiņs bija varējis vienoties izpratnē ne tikai par saimnieciskiem, bet arī par starptautiskās politikas jautājumiem. Tieši Latvija neļāva Eiropas Savienībai vērst sankcijas arī pret viņu. Pērn septembrī ministrs Matīss paziņoja: «Tas ir Latvijas interesēs, lai «Krievijas dzelzceļš» netiktu iekļauts ES sankciju sarakstā.»
Jakuņins ir ne tikai varena valsts uzņēmuma vadītājs, bet arī Putina līdzgaitnieks kopš VDK laikiem, «Svētā Andreja fonda» (jeb «ortodoksālo čekistu ordeņa») prezidents un fonda «Russkij Mir» (Krievu pasaule) valdes loceklis. Viņš koordinē Kremlim draudzīgu partiju darbību Eiropā. Šā gada martā viņš bija goda viesis Magoņa dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī, kuras apmeklēja arī valdības pārstāvji — satiksmes ministrs Matīss un «zaļo zemnieku» ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ar vīru Andri Ozolu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru.
Matīss pēc balles gandarīti secināja, ka Jakuņina ierašanās bijis attiecību ar Krieviju «labs rādītājs». Bet Reizniece-Ozola paskaidroja: «Tā ir Magoņa kunga un Jakuņina kunga partija» un «vērtēt, vai ir pareizi, ka viņš to partiju spēlē, nebūs korekti».
Savukārt Jakuņins par ļoti nekorektu «iejaukšanos privātajā dzīvē» uzskata interesi par valsts uzņēmumu vadītāju ienākumiem. Janvārī viņš pat bija piedraudējis aiziet no «Krievijas dzelzceļa» prezidenta amata, kad Krievijas valdība bija lūgusi viņam sniegt informāciju par saviem ienākumiem. «Nevaru ciest rakāšanos svešā veļā,» viņš sašuta.
Ceturtdienas rītā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks pavēstīja, ka «Krievijas dzelzceļš» varētu pārtraukt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu. Bet Eiropas Parlamenta deputāts no «Saskaņas» Andrejs Mamikins precizēja, ka Krievijas dzelzceļa kravu tranzīta samazināšanas iemesls varot būt tieši Magoņa aizturēšana.
Stratēģiskās korupcijas partijā, ko Krievija spēlē hibrīdkarā pret Rietumiem, valstu ekonomiska šantažēšana un kārdināšana ir daudz iedarbīgāks ietekmēšanas līdzeklis nekā prasts kukulis kādai amatpersonai, kā to parāda arī dažu Latvijas politiķu pārprastas «valsts intereses», kad jālemj par sankcijām pret Putina līdzgaitniekiem. Tāpēc ir nevietā viņu «izbrīns», ka šādu darījumu kultūras vidē dažs iekasē mazliet arī sev privāti. Magonis ir sistēmas tikumu rādītājs, nevis vientuļš lielu skaidras naudas summu pārvadāšanas entuziasts.
Kāpēc klusē KNAB priekšnieks?
Jāuzsver, ka Magoņa vaina kukuļa saņemšanā vēl nav tiesā pierādīta. Matīsa izlēmīgums, atceļot Magoni no amata, līdzko kļuva zināms par viņa aizturēšanu, tikai netieši norāda, ka ministrs, vai bija, vai nebija pirms tam informēts par plānoto KNAB operāciju, acīmredzot nešaubījās par gadījuma nopietnību.
Tomēr ir vismaz divi jautājumi, kuri var viest bažas par lietas turpmāku sekmīgu virzību.
Pirmkārt, visas ziņas ir par kukuļa saņemšanu, taču tajās nav gandrīz nekā par tā došanu, atskaitot piesardzīgus mājienus, ka Magonim Pērnavā bijusi tikšanās ar Osinovski un «šīs tikšanās laikā notikusi kukuļa nodošana». Pēc Latvijas kolēģu lūguma Igaunijas tiesībsargātāji esot veikuši kratīšanas Osinovskim piederošā uzņēmuma birojos. Taču ne Osinovskis, ne kāds cits nav ne aizturēts, ne citādi norādīts kā kukuļdevējs.
Otrkārt, KNAB trīs dienas nesniedza nevis tikai komentārus par šo lietu, bet arī vispār nekādu informāciju, ka šāda operācija būtu notikusi. Par to, ka KNAB 6.augusta vakarā aizturējis Magoni, 7.augusta rītā pavēstīja ministrs Matīss. Pēc tam to pateica arī Igaunijas drošības dienests KaPo. Tikai 10.augustā arī KNAB ļoti skopi apstiprināja, ka tā tiešām noticis. Neparasta atturība, ņemot vērā, ka tā ir nopietnākā KNAB operācija pēdējo gadu laikā.
Žurnāla «Ir» šīs nedēļas numurā no amata atstādinātā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe atklāj, ka viņa pie šīs lietas strādājusi «gluži kā mežabrālis/māsa, proti, slepus», jo priekšnieka Jaroslava Streļčenoka noteiktie darba pienākumi viņai to neparedzēja. «Šīs lietas un to darbinieku dēļ, kuri pie tās strādāja, es negāju projām,» Strīķe atzīstas.
Bet KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs papildina, ka šo lietu izdevies virzīt «nevis pateicoties [Streļčenokam], bet gan par spīti [viņam]», un darbinieki nejūtot biroja vadības atbalstu aktīvai korupcijas apkarošanai, tieši otrādi — pret nodaļas darbiniekiem ierosinātas daudzas disciplinārlietas «par formāliem sīkumiem», lai «imitētu pseidokārtības ieviešanu». Priekšnieks «dara visu iespējamo, lai darbinieki būtu demoralizēti».
Kad notika Magoņa aizturēšanas operācija, Streļčenoks bija atvaļinājumā. Šī lieta būs pārbaude biroja priekšniekam, vai viņam tiešām rūp liela mēroga korupcijas apkarošana, vai tikai sava formāla priekšniekošana birojā.